| ar to man pietiek.. |
[Feb. 21st, 2006|08:02 am] |
viņš atkal ir pazudis.. es atkal esmu pazudusi.. viņš zvanija-pagājušo nedēļ.. tad runājām vēl vakar.. bet tikai pāris vārdus pārmijām.. vairs nav intereses.. nav vairs tās.. pat liekas, ka īpaši stipru jūtu nav.. lieta tāda, ka, protams, viņš manā sirdī vienmēr būs.. taču.. ja mēs nonāktu divvientulībā.. es neļautos.. izturētos vienīgi kā draugs.. kā labs draugs.. un zinu, ka viņš sapratīs un spēs to novērtēt daudz vairāk, nekā savādāku izturēšanos.. es nevēlos viņu pazaudēt, izjaucot visu.. kaut gan.. nav jau vairs ko jaukt.. viss pats ar laiku beidzas.. vienīgi paliek šī nebeidzamā cieņa, draudzība, uzticība.. un tas viss kopā-mīlestība.. kuru nespēs izjaukt nekad vairs.. iespējams, piemirsīsim.. tad atkal tā uzplauks.. utt. līdz nāve mūs šķirs.. bet tā-vairs nebūs nekad.. tā kā bija.. šīs jūtas.. atbilstošajā mirklī bija tik spēcīgas.. tik daudz no visām pusēm vērstas kopā.. tik daudz, tik daudz.. un notika lūzums.. vairs nekad.. nekad vairs tā..
6.dien dodos uz kalniem.. kādu laiku atslēgšos no šejienes.. no problēmām un mīlestības.. atpūtīšos, atslēgšos.. :))
atgriezīšos.. u mēs satiksimies nākamajā dienā.. tad jau arī redzēsim.. kā šajā reizē viņš reaģēs.. ceru, ka vismaz normāli sasveicināsies.. hmmmm...
*arī pēc gadiem.. ieskatoties acīs otram.. mums būs tāda kā īpaša saikne. viņš izmainija mani. es izmainiju viņu. viņš man parādija to, ko cits neviens nespētu. es viņam parādiju to, ko cits neviens nespētu.. mēs esam darijuši tik daudz otram.. neviens cits par to pat nenojauš. mēs uzsmaidīsim arī pēc gadiem vēl. kaisle attiecīgajā mirklī mūs atkal kopā savedīs uz nakti.. iespējams sirds atkal saleksies.. bet tas pāries.. tas atkal pāries.. līdz nākamai reizei..
**bet vai kaut reizi spēsim atzīt.. atzīt, ka mīlam. un nenobīties no tā, ka mīlam, ka pazaudēsim otru.. tāpēc atgrūžam.. bet tomēr mīlam!! :) |
|
|