| vēlēties kaut būtu tuvumā.. |
[Jan. 28th, 2006|11:33 am] |
alkstu satikt viņu... alkstu sajust viņu... baidos sajust... un paaudēt šo mirkli... baidos aizmirst šo brīdi.. šo baudu.. viņu...
tās nav tikai jūtas vien... tā ir visa mana dzīve... es atdodu to viņam.. lai tas lemj ko darīt tālāk.. es jutīšu katru pieskārienu.. katru kustību un smaržu... es jutīšu, kad tā paliks vēsāka.. un došos prom.. došos brīdī, kad viss vēl beidzies nebūs līdz galam... lai atstātu visu vēl tādu kā bijis... atmiņu cik labi var būt... cik labi bijis..... atstāt mīlestību... atstāt to, kas nepazudīs līdz ar manu aiziešanu...
ar acu skatienu atsaukt šos brīžus atpakaļ.. raisot vēlmi visu turpināt... bet saglabājot vēlmi, kāri un mīlestību ...radot intrigu-noturēties... smaidīt.. un mīlēt... mīlēt kā jaunībā tā līdz nāve mš širs... bet tā būs laulība?! iespējams.. iepējams ne.. tad redzēs, kā iegriezīsies mūsu stāsts.. |
|
|
| *** |
[Jan. 28th, 2006|11:39 am] |
atvērās durvis...neredzēju to... jutu, kā manā sirdī kkas paliek siltāks... nepievērsu uzmanību... pagāja laiciņš... manā sejā no nekā parādījās smaids... manā prātā rosījās sajūtas, ka kaut kur esi tu... ka tu esi šeit... neticēju... smaidiju...
te pēkšņi.. pāri visam spēles laukumam... es ieraudziju tevi.. tavu smaidu, kas lika manām kājām nedaudz ietrīcēties.. mana sirds nu smagus dārdus manām ausīm kā mokošus stāstus stāsta... es sāku skriet.. lauzos caur cilvēku pūļiem... man vajadzēja tevi satikt.. man vajadzēja tev pieskarties... es skrēju... aizelsusies , apstājos... kādu brīdi aiz sajūsmas vēros tevī... es nespēju pieiet un kaut vārdu bilst... tu pacēli galvu... sejā parādijās smaids.. sāki kaut ko meklēt.. bet neatradi.. aizlavījos aiz tavasmuguras un aizsūtiju sms..: " ... pagriezies..."
tu lēnām, uzmanīgi pagriezies... tavā sejā bija redzams viss... tavs smaids.. laime... un asaras acīs... es sajutu tavu sirdi sitamies pret manu... mēs nespējām atrauties viens no otra.. kad beidzot atrāvāmies.. nebija ko teikt... vienīgi smaidijām... un spiedām otra roku.. nespējām noticēt, ka tiešām tas notiek.. es iemīlēju tevi... tu iemīlēji mani... mēs sākām skūpstīties.. gluži kā pēdējā tikšanās reizē, kad domājām, ka to daram pēdējo reizi...
mums nācās atkal atvadīties...
tu pagriezies un sāki skriet man pakaļ... tu teici, lai nekad vairs neuzgriežu muguru un palieku.. lai neaizeju nekad vairs. lai esmu tev līdzās vienmēr... tu teici... teici, ka mīli mani... tu beidzot pateici to... manās acīs sariesās asaras...
man nācās doties prom.. bet solījos atgriezties....
vakaros iemidzināji mani ar telefona zvanu... teici man ausī tik mīļus vārdus... es mulsu.. tev tik ļoti patika tas... bet mēs bijām tik tālu.. mēs esam tik tālu... ir zudušas cerības... ir zudis viss, kas mūs reiz savedis...
mūsu mīlestībatiek atjaunota.. nostiprināta... tā dzīvos mūžam.. mēs solījām otram..
bet ja nu kāds.. kāds uzrodas... uzrodas kāda, kas izjauks to visu...
vai ļausi man aiziet? vai ļaušu tev aiziet?
es ļaušu... jo būšu laimīga tikai tad, kad laimīgs būsi tu... es mīlu... un tā dēļ ciestu pat nāves mokas... pat nāves mokas... |
|
|