| cik banāli tas mēdz būt... |
[Nov. 28th, 2005|12:09 am] |
viņš ir atgriezies... jau cerēju, ka tas nenotiks... turos pretī, taču...taču jūtu, es zinu, ka visas manas pūles ir veltīgas... es tiešām cenšos, cenšos viņu nemīlēt... vēlētos kaut beidzot pazustu no manas dzīves, jo man sāp...sāp tik ļoti tas, ka nevaram būt kopā, jo dzīvojam tik tālu viens no otra....jo... jo....un vēl ir tik daudz šķēršļu....kuru patiesībā nemaz nav, mums vnk ir bail atzīties, ka vēlamies to visu...to visu, kas radies mūsos, kas radies starp mums, atgrūžam otru, sakot, ka nav vajadzīgs....pieveram acis, pavēlam sirdij paklusēt...bet nu, nu tas vairs nav iespējams, sirds kliedz...tā nespēj klusēt... jo uzjundītas un radītas vēl spēdzīgākas jūtas... drīz tiksimies, drīz mēs atkal vaigu vaigā redzēsimies... kas notiks? kas nenotiks? tas paliek jautājums gan man, gan viņam.. es centīšos, es tiešām centīšos....pieskaršos, taču neko vairāk...neļaušu viņam manī veldzēties...neļaušu viņam manī patvērties....es nepieļaušu...jau teicu, ka viss ir beidzies un nevēlos sākt no sākuma, taču viņš teica, ka nevajag sāk...vajag turpināt...
viņš reiz teica, ka mīlot mani....es neatbildēju, noklusēju savas jūtas...
uzradās VIŅA-ideālā... viņš stāstija par viņu....viņš vēlējās viņu....viņš dabūja, bet tad atkal tā pazuda un viņa kāre kļuva spēcīgāga...
viņš atkal un atkal atgiezās pie manis... pie tādas kā pēdējās cerības, kad visas pārējās viņu atraidījušas viņš sūdzas man...man viņam jāizsaka savs viedoklis, jādod padoms... viņš ciena mani, es cienu viņu.... nav neviena cita tāda manā psaulē kā viņš, kuram tā uzticētos...un viņam tāpat ar mani...
Kad pienācis laiks, kad manas jūtas pierimišas, gandrīz pat katastrofāli izsīkušas...tikai pati mazākā un niecīgākā sajūta saglabājusies...viņš vienā mirklī tai devis cerību un pāris diennu laikā sajauc manu prātu kā negudrs....tas saka cik ļoti noilgojies....cik ļoti vēlas mani samīļot..... vai spēšu kādreiz viņā iemīlēties, ko viņam darīt, lai tas notiktu...taču atgrūžu viņu, jo zinu kāds būs iznākus...zinu, ka tas nevar beigties labi...es aizliedzu sev paklausīt savai debīlajai sirdij.. taču tā rīkojas bez manas ziņas... es zinu, ka atkal tikšu šapināta...ka visas manas pūles būs bijušas veltīgas...esmu tik daudz ko mainījusi, es tik ļoti mainījusies....un te... kā no zila gaisa viņš ierodas...bāc....un atkal es sāku to pašu stāstu, kuru muļļāju jau visu šo vēstules laiku...
es kliegšu, raudāšu, iespējams, rikošos nepareizi....taču nepieļaušu to visu...nu nē...man jāizslēdz tāda iespēja, ka mīlu viņu....es izslēdzu viņu no savas sirds....es izsledzu viņu no savas kaisles... es izslēdzu viņu no savas pasaules... atgriezīšu viņu tikai tad, kad man būs izdevies aizmirst par jūtām, kuras tas man sniedzis...kad aizmirsīšu par to visu, ko esmu viņam sniegusi...dāvājusi.... AK DIEVS...KAPĒC TU LIEC MAN VIŅU MĪLĒT....ES MIRSTU AIZ SĀPĒM NO TĀ, KA MŪSU MĪLESTĪBA NAV ĻAUTA BRĪVEI....KA TAI NAV ĻAUTS LIKTENIS...MAN PIETRŪKST VIŅA....BEZ VIŅA MANĪ IR NEBEIDZAMS TUKŠUMS...
ES AIZBRAUKŠU...aizbraukšu un neatgriezīšos.....ja tikai tā ir iespējams tikt val''a no lietām, kas mūždien atgādina viņu, kas mūždien liek man viņā iemīlēties aizvien vairāk un vairāk...neesmu viņam atklājusi šīs visas jūtas, taču...viņš zin.....zin, ka mīlam, ka mīlam viens otru...
mēs nedrīkstam pazaudēt otru...nedrīkstam....taču...AK DIEVS....es nepiedošu pēc laika sev, ka esmu pazaudējusi viņu-aizbēgot....ES TAK NEKUR NESPĒŠU PASLĒPTIES, JO VIŅŠ DZĪVO MANĪ...es dzīvoju viņš....un tā līdz bezgalība un vienīgi mūžības miegs mūs šķirs....gluži tāpat kā glupo Džuljetu un Romeo!! vai nav banāli...salīdzināt mūs ar Romeo un Džuljetu??
es vēlētos....vēlētos kaut vai tikai vienu niecīgāko sarunu....kaut vai to...lai tikai manai sirdij beigtos izmisuma sajūta....taču...un ja nu rodas nepārvarama kaisle....ja nu es neizturu un ļaujos viņam....un tad atkal ne'bus labi, jo nedrīkstu satikt viņu...tas nozīmē... tas nozīmē mīlestību...tas nozīmē aizmiršanos...jaunas jūtas...tas noimē visu pasauli...mana pasaule augtu....ES VIŅĀ IEMĪLĒTOS VĒL VAIRĀK UN VAIRĀK...
līdz notiktu lūzuma punkts....līdz man kļūtu nelabi....nelabi no viņa.... līdz kurienei tas mūs aizvedīs?? līdz kurienei?? |
|
|