| ....KAS ATKAL...?! |
[Aug. 1st, 2005|09:01 pm] |
ES........ESMU..........SAJUKUSI.........PRĀTĀ!!!
Viņš atkal deva mājienu.....kā jau zivs...es negribu tam visam ticēt....negribu visu no sākuma sākt....bet....mana sirds saka, lai ticu......lai ceru, taču nevēlos sadomāties, sasapņoties nezin ko.....
KAUT GAN.....ES VAKARNAKT NESPĒJU NE ACU AIZTAISĪT....JO NEPĀRTRAUKTI REDZĒJU TAD VIŅU....VIŅA SMAIDU...DZIRDĒJU VIŅA BALSI!!!.....DARBĀ PAR VIŅU VIEN DOMĀJU.......UN VIŅŠ MANI TIK KĀRDINA UN KĀRDINA....ES NESPĒŠU TĀ ILGI TURPINĀT.....MAN VAINU JĀSATIEK VIŅŠ VAI ARĪ JĀAIZMIRST.......JĀSAPROT, KA VIŅŠ TIKKAI SPĒLĒJAS AR MANI, KAUT GAN.....VIŅŠ LAIKAM.....ES.....AIJJJJ......NEKO NESAPROTU VAIRS.....JO PĒKŠŅI, VIŅŠ PALICIS TIK SAVĀDS.....PĒC TAM, KAD ATZINĀS MAN, KA MĪLOT MANI, KAD ES TAM VAICĀJU VAI JOKO TAS UN LAI BEIDZOT TO DARĪT, JA TAS TĀ IR......VIŅŠ MAINIJĀS....VIŅŠ NAV VAIRS TĀDS....VIŅŠ PRET MANI IZTURĀS TIK VĒSI....UN TAD VĒL TEICA, KA TAM PATĪKOT -VIŅA-....UN MANI TAS TIK ĻOTI SĀPINĀJA.......CIK ES SAPROTU, TAD TAS BAIDĀS NO TĀ, KA SPĒTU VIŅU SĀPINĀT.....TAČU.......VAI TAS NESAPROT, KA SĀPINA TAS MANI?!....
VISĻAUNĀKAIS VEIDS KĀ LIKT ILGOTIES PĒC OTRA....IR TIKT APSĒDINĀTAM TAM BLAKUS...UN ZINĀT, KA NEKAD VIŅU NEDABŪSI.... |
|
|
| ....TĀ TEICA... |
[Aug. 1st, 2005|09:10 pm] |
ES BIJU PIE VIŅAS....TĀS ACIS MANI NO SĀKUMA SABIEDĒJA.....TAD SAPRATU, KA VIŅA MAN NEKO NENODARĪS....KA TIKAI PALĪDZĒS...VIŅA SAŅĒMA MANU ROKU....KLUSI AUSĪ IEČUKSTĒJA: "TU ESI NEATKARIGA SIEVIETE, TĀPĒC PILNĪBĀ ATBALSTI VIŅA TIEKSMI PĒC PANĀKUMIEM....PAR SAVU ATBALSTU TU PRETĪ SAŅEMSI KAISLI....BRĪNUMAINAS SAJŪTAS, ATMIŅAS UN NEVILTOTU MĪLESTĪBU....NEKOPĒJAMU MĪLAS STĀSTU..."
...UN TAD VIŅA PAZUDA.....MAN APSTĀJĀS LAIKS....TE PĒKŠŅI MANĀ SIRDĪ KKAS SAKUSTĒJĀS....KKAS NESAPROTAMS....MAN APSTĀJĀS LAIKS....MAN APSTĀJĀS LAIKS....VISI SKRĒJA......VISI STEIDZĀS, BET ES TUR STĀVĒJU....ES JUTU, KA MAN TUR JĀPALIEK........UN TE PĒKŠŅI....ES IERAUDZIJU VIŅU.......VIŅŠ BIJA RĪGĀ......UN.......UN MAN IEZVANIJĀS TELEFONS........TAS BIJA VIŅŠ..............TAS UZAICINĀJA MANI UZ TASI TĒJAS.......MĒS STĀVĒJĀM VIENS OTRAM PRETĪ.....KATRS SAVĀ IELAS PUSĒ.....RUNĀJĀM....SMAIDIJĀM.....SKATĪJĀMIES ACĪS........UN TAD ES SAPRATU.......SAPRATU, KA SĀKU VIŅĀ IEMĪLĒTIES....
es viņam nepateicu par veco kundzi, kas mani sabiedēja tai Dieva pamestajā tunelī no stacijas uz vecpilsētu.... |
|
|