| hmmm.... |
[May. 20th, 2005|12:33 pm] |
MANĪ IR MODUŠĀS TĀDAS NEPĀRBAUDĪTAS AIZDOMAS, KA LAIKAM ATKAL SĀKU IEMĪLĒTIES.....BET PAT NESATIKUSI TO PUISI....ES NEZINU, KAS AR MANI NOTIEK....
tiko stiku....TO DŽEKU...viņš sēdēja picērijā ar savu jauno draudzeni....viņš mani neredzēja....izlikos, ka arī es viņu neredzu....kaut gan manas acis nepārtraukti šaudijās uz viņa pusi....nebiju satikusi viņu jau tik sen....es pat.....man pat bija piemirsies par viņa eksistenci it viss....es viņu vairs nemīlu....nu nē....tie laiki au ir garām...kā nekā....-pēc viņa nāca vēl viens cits.....un tagad vēl viens, kuru tikai sāku iemīlēt....bet....bet....sirdij nepavēlēsi....viņš tur tomēr vēl ir....ir iekritis manā tik ļoti stulbajā sirdī....es nezinu, ko lai iesāku pati ar sevi....tas vairs pat nav kontrolējami....man nebija ārējo jūtu....bija tikai iekšējjo nesaskaņu....iekšējo jūtu uzplaukums....atmiņās iegrimšana....un veco brūču pakasīšana.....
ES AIZMIRSU PAR TO, KO BIJU PĀRDZĪVOJUSI....UN ĻĀVU BRĪDIM....MIRKLIM PĀR SEVI RĪKOTIES....KAUT KAS TOMĒR NO VIŅA PUSES....NO VIŅA PAGRIEZTĀS MUGURAS PLŪDA.....
UN ES JUTU, KA VIŅŠ JŪT....KĀ ES NEPĀRTRAUKTI....NEVEIKLI....UN TIK DZIĻĀM ACĪM RAUGOS VIŅĀ....BET VIŅŠ....VIŅŠ NE REIZI NEPAVĒRĀS MANĪ....NE REIZI....ES JUTU, KA VIŅŠ IR ATCERĒJIES TO....TO KO NODARĪJU VIŅAM.....VIŅŠ NEKAD TO NESPĒS AIZMIRST....KĀ JAU VIŅŠ MAN TO TIK DAUDZAS REIZES BIJ TEICIS....
.....bet vai viņš kādreiz apzināsies....sapratīs....kaut vai nojautīs, ka arī es neaizmisīšu tās sāpes, kuras man nācās izjust....kuras radās viņa vainas dēļ?!.....vai tiešām viņš mūžīgi uzskatīs, ka nemīlēju viņu.....ka man nesapēja pat ne drusciņas no visas manas miesas.......-ES TAČU NOMIRU.....BEIGAS BIJA TIKAI KĀ SĀKUMS.....ES ATDZĪVOJOS TIK PALĒNĀM.....TAS BIJA TIK SMAGI....=[[[[
MUŽĪGI MŪŽOS.... |
|
|