| KAd tuvojas sapnis... |
[Apr. 22nd, 2005|04:46 pm] |
MAns sapnis tuvojas....brīvība....un tas viss pārējais, taču nevaru izlemt....-vai man braukt ar māti, brāli un viņa draudzeni uz Horvātiju uz 13 dienām un pavadīt 4 dienas Adrijas jūrā un nosauļoties brūnai kā sūdam....vai arī palikt Latvijā un notusēties...izbaudīt brīvības garšu!!!=]]]
Es tiešām nezinu ko labāk izvēlēties....es takš esmu traka uz visādiem braucieniem....nespēju palaist garām nevienu no pidāvātajiem....taču, vēlos arī palikt šeit un izbaudīt to kā tik sen nav baudīts....
Es runāju ar VIŅU....viņš bija tik mīļš pret mani...man uznāca kāre satikt viņu, samīļot...nobučot.....esmu tik ļoti noilgojusies opēc viņa....es nezinu, ko lai iesāku....bet man nav laika, lai satiktos ar viņu-viņš teica, ka esot sailgojies pēc manis, ka vēlas satikt pēc iespējas ātrāk un samīļot....izjust manu smaržu....bet es pazaudēšu atkal pātu, ja ļaušu tam piepildīties....taču....mēs sarunājām satikties....taču tas ir tikai pēc kāda mēneša...jo nav man laika....nav man šī dārgā laika ko es tik ļoti gribētu pavadīt viņa apskāvienos.....
ES LAIKAM TIEŠĀM NESPĒŠU VIŅU AIZMIRST....BET TĀ JAU TEICU ARĪ PAR IEPRIEKŠĒJO...BET AIZMIRSU TAKŠ...-NU VISMAZ IEKDIENAI AIZMIRSU (SIRDĪ VIENMĒR MĪLĒŠU ARĪ VIŅU)....UN TAGAD VASARA JAU KLĀT....TIK DAUDZ IESPĒJU SATIKT VIŅU....ES JŪTU, KA SĀKSIES VISS NO GALA...UN NESPĒŠU ES TAM TURĒTIES PRETĪ NEKĀ...=]] =[[[ |
|
|