ieraksts 252 Atceries, mēs sēdējām tajā mazajā virtuvē, Tu cepi kartupeļus, mēs runājām, Tev mirdzēja acis, es nespēju, toreiz, iedomāties savu dzīvi bez Tevis, bija ziema, laikam arī sniegs, nevis kā tagad, Tevi pazinu labi ja mēnesi, mēs gulējām zem segas un sildījām viens otru, klausījāmies to skumīgo dziesmiņu par
trako pasauli, kavējām lekcijas, staigājām pa Valdemāra ielu, stāstījām viens otram visādas muļķības un pasaciņas. Tas bija sešus gadus atpakaļ. Tomēr aizvien Tevi mīlu.