ieraksts 248 Paķert filmiņu, ielādēt to aparāta un doties ielās, naktī, tumsā.
Nospļauties par mentiem un uzkāpt jebkurā tuvākajā vantī.
Mities sniegputenī, apdzīt rīta agrumā, tā ap 5:30, uz mūķenes, 27 trolejbusu. Un ieskatīties acīs šoferim.
Pagriezt skaļāk skandas un kliegt līdzi tām briesmeklībām , digitāla formātā (saspiestā vai pilnajā), kas skan man galvā.
Piekāst datu bāzes, oracle, piekāst unix, linux. Pārstāt eksistēt piecpadsmit stundas dienā virtuāli.
Ai, neņem mani galvā, klausos atkal savus
visādos, nepareizos.