|
[27 Dec 2009|02:29pm] |
|
Īstenībā tas ir apbrīnojami kā cilvēks var sev sadirst dzīvi. Pārkāpt pāri visām morāles robežām, izmantot, iegūt un pārstāt ticēt mīlestībai. Un kā ierasts - pie tā vainot kādu citu. Tu mani pievīli, Tu ņirgājies par mani, Tu meloji. Un tagad es esmu pelnījusi priecāties un es to daru. Un man ir piedrāzt, kad es vairāk nebūšu tik mīļa, tik jauka, tik uzticīga, man tiešām piedrāzt!
|
|