 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
oga's Journal
...un apdāvināju sevi...atkal miljons par grāmatām!
ak, jel, ja varētu kautkur nolīst un palasīt...bet vakarā, vakarā gan...
...Priecīgus jums un Gaišus...:)
šis drūmais periods padara mani nosalušu....esmu kā nulle - nosalusi, vārgulīga būtne, kuras pašpārliecinātība draud izkust šajās sniegaini slapjajās peļķēs...manā CV, pie dzīves pieredzes pašlaik varētu ierakstīt nedroša un bailīga, pie personīgās pieredzes - nepārliecināta un nogurusi, bet pie personīgām interesēm - lauzta sirds....
ir brīži, kad gribas būt vīrietim...un pēdējā laikā visai bieži...
ja šodien būtu bijusi vīrietis, ar kulakiem būtu metusies vienam idiņam virsū...
un nestāstiet man, ka ar dūŗem neko nevar atrisināt!!!
pēc Jaunā gada pavingrosim tā riktīgi, sarunāts?
pašlaik izstrādāju savu floor-workaut programmu....
esmu vājprātā nogurusi pilnīgi no visa...gribas kautko mainīt, bet nav spēka...ir tikai spēka apsēsties pie kompja un uzrakstīt kautko stulbu, lai sevi izklaidētu, un izliktos, ka man ir jautri....pēdējā laikā smagums arvien vairāk velk pie zemes, bet sirds pa retam iesmeldzas...baidos no pārslodzes, sāpēm, un vienaldzības....
minetu kāds vai kāda negrib?
atsaucu savu paziņojumu par pazaudēto mobzi....pēc nedēļas ceļošanas kāda karatē trenera somā, kurā tas iekļuva pavisam nejauši, man dikti strauji metot kurtku pāri krēsla atzveltnei, zem kuras atradās viņa milzīgā sporta soma...un tas treneris, tieši tāpat kā es - taisa lielo reviziju 1reiz nedēļā , savu somu pārkārtojot..un šodien bija tā laimīgā diena, kad man bobzis atradies starp audzēkņu kartiņām, maksājumu čekiem, karatē cimdiem, un vēl visādā figņām...nu veicas man dažreiz...esmu pārlaimīga....
lai visi Svētie mani nogrābsta!
...vienīgais, kas man vēl mazliet šodien palīdz, ir kārtīga cinisma deva....tikai tā vēl spēju sevi savākt...lai arī ciniķis īstajā definīcijā tiek dēvēts kā cilvēks, kurš allaž tic ļaunākajam, man gan vairāk sliecas ticēt, ka manas muguras smadzenes tomēr sajūt lietas tādas kādas tās ir, nevis kādām tām vajadzētu būt....un pie vella šodien Diogena ideālismu, kura vienīgā pašizpausme ir kārtējā ilūziju zaudēšana , un piedzīvoto vilšanās sajūtu nemitīga reinkarnācija...šodien varu arī pateikt, ka karalis ir kails...
šis stress mani nogalēs..ja izdzīvošu līdz rītvakaram, un viss ievirzīsies kā plānots, es reiz uzrakstīšu samaitātās pelnrušķītes stāstu...
sarežģīta situācija - jādabū vīrieti zem sevis apakšā, bet ar viņu pārgulēt nedrīkst...