jā, manis šodien daudz, bet tomēr ir kaut kas, ko gribu uzrakstīt, izmest no sevis un aizsūtīt šajā anonīmajā izplatījumā. nu gluži kā akmentiņu upē - prom un uz neatgriešanos. man gribas draugu. pat ne mīļoto, vienkārši mīļu, tuvu draugu. cilvēku, kurš būtu tuvu, pat ja tālu, kam nebaidītos zvanīt pusnaktī vai piecos pēcpusdienā, kuram būtu laiks priekš manis, kas gribētu mani satikt un priecātos par to, kas spētu mani novērtēt. kas pats meklētu ar mani tikšanos un arī pats zvanītu. un ne tikai, kad kaut kas slikts noticis. un bez brīdināšanas nāktu ciemos. ar kuru mēs varētu nerunāt, vienkārši pietiktu ar skatienu un mēs saprastu.
es paņemu savu vientulību plaukstā, samīcu mazā, mazā pickiņā un metu tālumā, prom.

Ir tādas vietas, kur laiks ir nekustīgs.
Lai no kuras puses šai vietai tuvotos svešinieks, viņš arvien vairāk un vairāk palēlina soli. Arvien retāk sitas viņa sirds, aprimst elpa, krītas ķermeņa temperatūra, izkūst domas, līdz viņš sasniedz kritisko punktu un apstājas. šeit ir laika cirkuļa kājiņa.
Lai izlaistu caur matiem ķemmi, šeit nepieciešams gads, vienam skūpstam nepieciešama tūkstošgade. Kamēr šajā vietā viens otram uzsmaida, ārējā pasaulē nomainas gadalaiki. Kamēr šeit apskauj bērnus, tur uzbūvē tiltus. Kamēr šei izsaka atvadu vārdus, tur sabrūk un tiek nodotas aizmirstībai veselas pilsētas.

tā melanholijas skaidrojošā vārdnīca. bet es?
Je voudrais que quelqu'un m'attende quelque part. C'est tout.
Te jau var, Te neviens nelasa.

sobrid kadu satikt. jebkuru no jaukajiem un milajiem. vienkarsi parunaties. vai aiziet kaut kur.
bet neviens isti negrib. viniem savas milestibas, draudzibas, aizrausanas vai darisanas.
un es neprotu uzprasities. sutu telepatiskus sutijumus. nesanak.

Es šonakt visu nakti no Tevis bēgu pa lielu, senu pili. Tu parādījies, es nozudu, dzirdu Tavus soļus - paslēpjos, Tu mani meklē kā vājprātīgs, bet es bēgu, bēgu, bēgu... Beigās Tu mani satver un aizturi - gribi atvadīties pirms braukšanas uz Somiju. Atvadoties Tu gribēji man iedot dāvanu Ziemassvētkos (ir Ziemassvētki?). Neveikli taisnojos, ka nevarēšu atmaksāt ar to pašu, jo nevienam neesmu sagatavojusi dāvanu. Tu smaidi, esi mierīgs un vīrišķiīgs un sniedz man ... krēma tortīti plastmasas trauciņā. Cik savādi. Tu redzi manu apjukumu un parādi, kā tā jāēd - jaiegremdē tajā roka un jānolaiza. Es negribīgi pamēģinu. Ir savādi patīkami - roka viegli grimst aukstajā krēmveida substancē un pēcāk uz ādas jūti karstu, mitru mēli, kas nolaiza to no ādas.
Tu mani cieši apkamp un kaut ko čuksti ausī, beigās sakot "...un tad es iemīlējos". Sajūtu karstuma vilni pārskrienam pār manu ķermeni un mēs skūpstamies. Kaislīgi, atdodoties viens otram pilnībā.
Pamodos pēc šāda Danielas Stīlas cienīga sapņa un sapratu, ka mana sirds ir mani nodevusi. Es vairs nespēju bēgt. un vairāk par visu pasaulē es šobrīd gribētu atkārtot to skūpstu. Sajust Tavas lūpas, Tavu spēku. Bet jāstrādā, es zinu, zinu, zinu...

kaut arī Prusts to ir izdarījis pirms manis, es arī gribētu uzrakstīt darbu ar šādu pašu nosaukumu. es vēl nezinu, kas būtu romāna (?) liriskie varoņi, ko viņi darītu un par ko vispār būtu šis darbs, kurš visdrīzāk nekad netaptu, bet būtu interesanti. tik tiešām.
mēs dzīvojam laikā. tas slīd, to nevar aizturēt. mēs visi zinām, kas ir laiks. esam pārliecināti, ka zinām. bet vai tiešām?

man ir draugi:
darba dienām no 8:30 līdz 17:00
ceturdienām no 19:00 līdz 22:00
sestdienām (gandrīz) no 10:00 līdz ~13:00
svetdienām (gandrīz) no 11:00 līdz ~14:00
vēl man ir draugi, kas parādās, kad pēkšņi manī mostas neredzēta vēlme pēc tusiņiem (kas ir gan reti).
vēl man ir draugi, kas periodiski parādās reizi pusgadā, lai noskaidrotu vai vēl elpoju, pabiksta un. atviegloti nopūsdamies aiziet, lai atgrieztos pec pusgada.
vēl man ir draugi, kas parādās tad, kad atceras, ka ir taču tā, kas varētu to nokārtot, jo viņai ir "gali".
nu piedodiet man lūdzu par augstāk minēto. es Jūs augsti vērtēju. jūs esat īpaši un laiks ar Jums ir īpašs. vienkārši man kaut kā... jā, kā Valdim - tu gribi daudz vairak - draugu briziem, kad draugs patiešām ir vajadzīgs. piemeram, šobrīd.

MĀKSLINIECISKĀM DVĒSELĒM
tātad ņemam salauzto sirdi, uzliekam uz paplātes un skatamies cik glīti tā noasiņo. kompozīciju pēc vēlēšanāsvar izkaltēt, sirdi ar superlīmi pielīmēt un visu kopā ierāmēt. un piekārt virs kamīna, gultas vai tualetē.

MELOMĀNIEM
salkanu melodiju cienītājiem labas ziņas - beidzot Jums nav jāslēpjas, nav jāmēģina attaisnoties, sakot: "redz, es ta aizstrādājos, ka nepamanīju, ka pa radio/cd sāka skanēt tāds sviests". Tagad ar kaifu varat klausīties vissalkanāko bimbājamo mūziku un neko neviens Jums neteiks. Tikai klusi nopūtīsies, varbūt apsēdīsies balkus un kopā ar Jusm norausīs kādu asariņu. nekad nenovērtējiet par maz kopīgas izraudāšanās vienojošo spēku.

NOTIEVĒT GRIBĒTĀJIEM
sen gribēji notievēt? ideāli! salauztas sirds gadījumā kādā neveiklā brīdī iestājas fāze "es vairs neko negribu". arī ēst. un pārejam no 40-tā uz 36-to. tieši tas, kas vajadzīgs vasarai.

Un galu galā nopērc sev to, ko ilgi gribēji, bet neļāvi - iekšējās bremzes turējās pretī. nost ar bremzēm. nost, nost, nost. par spīti sev un visiem no zapiņa kļūsti par porshe.

mīlu,
O.

Ammu Raelei: vai tu zini, kas notiek, kad tu kādam nodari pāri? Kad tu kādam nodari pāri, tas sāk tevi mazāk mīlēt. Neapdomātu vārdu dēļ. Tie liek cilvēkiem mīlēt tevi mazliet mazāk.
Auksts naktstauriņš ar neparasti bieziem muguras matiņiem vieglītēm nolaidās uz Raeles sirds. Kur pieskārās tā ledainās kājeles, Raelei izmetās zosāda. Sešas zosādainas vietas uz neapdomīgas sirds.

salkani, bet patiesi. ne?

mēs abi spēlējam. Tu - uzvelkot baltu kreklu, es... es lavierejot. pagaidam esmu amatieru liga. pie tam - neuizcelos ar ipasiem sasniegumiem. bet tu gan spele profesionali. vienkarsi ideali - ta, ka sirds lupatu leveros. paaugstinam likmes un uz pilnu banku. lai notiek, kas notikdams.

Ta Van Morrison dziesma ir ipasi salda, pat lidz skebinasanai.
Sezu brivdiena darba, areji nicinu so dziesmu, jo to atzit, nozimetu... nezinu, ko isti nozimetu, bet neko labu. mes ietinamies svesos kazokos un slepjam sevi. bet patiesiba tacu gribetos atrasties kaut kur citur, ar kadu citu un klausities so pasu. jo iederetos. un teikt - nost ar letiem darba galdiem, saplisusam datoru klaviaturam, zimogiem un dzeltenajam limjlapinam. ka teica Estere - "es tacu gribu dzivot skaisti!"