|
|
|
|
|
|
|
"Meklēju vīrieti, kurā ieķerties līdz ausīm, ar kuru pļāpāt un dzert kakao, braukt uz Ventas rumbu, Kubu vai Austrāliju, kurš lasītu priekšā pasakas un samīļotu, kad bēdājos, kuram ticēt un dāvināt balonus, ar kuru uzrīkot spilvenkaujas un filmu vakarus, pikoties uz nebēdu un celt sniegavīrus, kurš nelaistos lapās, izdzirdot vārdu „attiecības”, ar kuru muļķoties un dauzīties, spēlēt badmintonu un riču raču, kurš manā dzimšanas dienā saplūktu veselu klēpi ar maijpuķēm un paceltu mani pičpaunā, ar kuru doties riteņpārgajienos, kurš nebaidītos aizņemties ķiršus kaimiņu dārzā, peldēties pa pliko, kuram vakaros padungāt aijā-dziesmiņu, ar kuru trenkāt noklīdušus sauleszaķus un saprasties bez vārdiem... "
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
spaidu pogu forward. skan Ievas disk, bet gribas kaut ko pazistamu. mums visiem tomer patik pazistamais. grozies ka gribi, bet tomer patik. nu kaut par zuti parverties. un ta gluzi ar visu manu dzivi. pec metasanas no vienam rokas otras, beidzot esmu nonakusi vieta, no kuras viss sakas. darisu to, ko dariju, amats tas pats, nauda ta pati. un pec tam... kas lai zina, kas pec tam. skaipa mani samekleja mana pirma liela mila. pedejo rezi redzeju, kad man bija 20, bet vinam 22. pagajusi 7 gadi. vinam tulit trisdesmit. nu vairs ne puisitis ar gitaru. nu vairs nelavas slepus satikties. nu vairs ne. ari es vairs... smiekligi un sava zina satraucosi. ka viss beigsies? da tapat - skaipa man ilgu laiku karasisies vina vards pie kontaktiem, lidz kadu dienu vienkarsi nezidzesisu no listes. ta beidzas lielas milestibas un kaislibas. rudens lapas. sagrabt, sabert liela maisa un no tilta sabert Daugava. butu skaisti.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|