Atraitne atdeva visu, kas viņai bija...
"Tēvs, Tavās rokās es atdodu savu garu." (Lk 23, 46) Tāda bija mūsu mīļā Kunga pēdējā lūgšana. Lai tāda būtu arī mūsējā! Un lai nelūdzam šo lūgšanu vienīgi savā pēdējā stundā, bet ik mirkli:

Mans Tēvs,
es atdodu sevi Tavās rokās,
es sevi uzticu Tev,
es sevi dāvāju Tev pilnīgā paļāvībā.
Tēvs, dari ar mani, ko vēlies.
Lai ko Tu ar mani darītu, es Tev pateicos.
Paldies par visu!
Esmu gatavs uz visu, es pieņemu visu,
lai tikai Tava griba izpildītos manī
un visās radībās, visos Tavos bērnos,
visos, kurus mīl Tava Sirds, —
neko citu es nevēlos, mans Dievs.
Es ielieku savu dvēseli Tavās rokās.
Es to dāvāju Tev, mans Dievs,
ar visu savas sirds mīlestību,
tāpēc ka es Tevi mīlu
un mīlestības dēļ man ir jāatdod sevi Tev,
pilnīgi jāieliek sevi Tavās rokās.
Es ielieku sevi Tavās rokās bezgalīgā paļāvībā,
tāpēc ka Tu esi mans Tēvs.

(Svētīgais Šarls de Fuko)