Rīts. Pār vīna ieleju rīts. Caur tavu bezmiegā izplesto acu zilgmi es redzu izlidojam pilsētas baložus. Vienreiz. Otrreiz. Un tad arī tu tos pamani un celies, un, debesīs spoguļodamies, krāso uz lūpām šīs dienas pirmos skūpstus.

Noklausīts Ritai.