1. Novembris 2006

Madona/Mārciena. Bronzas rudens.

Vietvārdi
Kurzemes, Zemgales līdzenumi - garlaicīga pašpietakamība. Klasnavas un Bērzaunes robeža - te sākas Vidzeme. Pakalns aiz pakalna, grāvis aiz augstienes. Platums. Mētriena, Bērzaune, Iedzēni, Ārona, Kalsnava, Ļaudona, Vestiena. Tas skan plati.

Ritums
Ceļi šeit ir joprojām ir tikpat draņķīgi kā agrāk. Nevaig arī - šeit nesteidzās. Steidzās skolnieki - masviedā uz veitējo RIMI un savādākie uz nolūkotjām kafejnīcām. Meitenes ar ļoti gaišu ādu, dabīgi sārtiem vaigiem un nenosakāmu matu krāsu. Luksofori strādā pēc Rīgas algoritma, kas šeit ir bezjēdzīgs. Cilvēku itkā nav. Tie ko mana, saka "Labdien", "Lūdzu" un "Paldies". Autobusā. Grants ceļš, aiz muguras auto radītais troksnis. Reflektīvs skatiens atpakaļ un vilšanās - tam vēl kilometrs priekšā.

Rudens
Pie velna Siguldu ar visu tās komercializēto zelta rudeni!
Bronzas rudens Vidzemē. Šeit smaržo pēc rudens. Nav jēgas pedantiski grābt lapas - to ir par dauz. Nenovāktie āboli ir vietējā greznība. Grezni krūmājiem un vībotnēm aizaigušās pļavās.

Nakts
Beidzot redzi dzīvību, citā izprasmē. Redzi, ka tāda šeit vispār pastāv. Gaismas logos, kam ir uzvārdi.