vīrs pameta mani uz 3 dienām vienu. ko man tagad tos sparģeļus sev vienai vārīt, štoļi?

lai ko es arī kādreiz par lauku dzīvi nebūtu teikusi vai domājusi, tā tomēr IR bauda siltā pavasara rītā aizbrist basām kājām pa zālīti līdz solam un SAVĀ dārzā iedzert kafiju. tas nekas, ka tepat aiz žoga tipogrāfija, bet pāri ielai laku rūpnīca. ir pat bauda nest savus "zaļos" atkritumus līdz komposta kaudzei un uzmest īpašniecisku skatienu zālājam vai dīgt sākušiem lociņiem.
ja vien tie sasodītie truši atstātos un beigtu mēģināt rakt katakombas zem manām abām zemenēm :( jā, mūs apsēduši truši! kopš Karlo vairs neuzmana teritoriju, palikuši pavisam nekaunīgi. izbradā zālaju, nosper putniem domāto ēdienu, mētājās ar nopļauto zāli un mēdās gar logiem :(

Slīkstam sniegā! un snigs vēl! Šonakt ir sagāzies paviljons uz terases, uz ko suns reaģēja, saceldams kājās visu māju.
pie mums ir smuki, vienu vārdu sakot!

vīrs ir mani uz 2 dienām atstājis- mācības šim, saproties.
Būtu es jauna, slaida un skaista kā agrāk, pilnīgi noteikti sarīkotu kādu rautu vai vismaz sex ar kādu ex ;). a tā- man ir 2 dienas tikai man, "Tikšanās vietu mainīt nedrīkst", suns, kurš jāstaidzina, māja, kas pēc tam, kad vīrs ir sakrāmējis somu semināram, izskatās kā pēc neliela kariņa, veikals ar vietējām zemenēm netālu un ex-darba kolēģi, ko jau sen esmu solījusi apciemot. gan jau 2 dienas kkā novilkšu :)

p.s. nu un Ciba, saprotams. bet es sākšu ar ex-kolēgām, kamēr nav vakardienas plus 33 atkal iestājušies un es varu savas tuklās miesas kustināt pa āru.