Jesussss, Jesussss... gluži vai aptecējās... un neviena ziedīna!
da tepatās, pirms dienām pāris burtiski, 17.martā, apritēja veseli 8 (astoņi!!!) gadi, kopš es te piedalos.

ja tā padomā, esmu visu nomainījusi, pat vairākkārt pa šo laiku - darbus, vīriešus, dzīvesvietas, bērns nācis klāt, suns pa to burzmu nācis un aizgājis... tik šī te vieta palikusi. redzēsim, cik ilgi.
man liekas, ka es aizvien vairāk runāju uz iekšu, jo uz āru man kkā nav un nav ko teikt :)

piedodiet. vainīgs. sodiet mani ;)

Kādreiz, pirms gadiem desmit, burtiski kusu no dajebkura vārda, ko izdvesa Igo :)
nupat pārklausījos mīļoto pleilisti vēlreiz, tirpas vairs neskrien, palikušas vien saldas atmiņas.
un šīs te divas:
Pieskāriens
Dziesma sniegbaltītei 

kad es jau biju nolēmusi, ka "neviens mani nemīl" un "visi mani aizmirsuši" (kā arī laikam būtībā ira), piepeši zvana viens pasens ex no studiju laikiem (patiesībā viņš man tāds dubultais ex, jo vienreiz pašķīrāmies, tad pēc laika atkal satikāmies, un tad atkal pašķīrāmies, bet sexa mums nebija ne pirmajā ne otrajā reizē, kaut kā dīvaini), bet es biju tālu un darbos iegrimusi un nepaspēju līdz telefonam. es tagad nesaprotu, viņš gribēja ar mani runāt, vai nejauši nospiedās zvanīšana. a zināt gribās ta ellīgi! bet es turēšos un neatzvanīšu!! vo!! kas priecē- viņam tomēr ir mans numurs saglabāts! man gan viņa nav, bet es atpazinu, jo dikti jau jocīx tas numurs :)

un vēl kas- pēc vairāk kā gada apsolūtas atturības no alkahola, iedzēru vīnu... oj, kā do pa galvu no tām divām piektdaļglāzēm!!!
celams, ka dēls būs stipls dikti un panesīs manu leibumu ;)