http://klab.lv/users/nuxe/ nuxe - Sviesta Ciba Tue, 24 Jan 2006 23:41:52 GMT LiveJournal / Sviesta Ciba http://klab.lv/users/nuxe/20048.html Tue, 24 Jan 2006 23:41:52 GMT http://klab.lv/users/nuxe/20048.html <font color="#cc0000" size="5">es baidos apmaldīties vārdos, ja man tos izteikt skaļi nāktos..es labāk sēžu klusumā...</font> http://klab.lv/users/nuxe/20048.html http://klab.lv/users/nuxe/12824.html Tue, 12 Jul 2005 08:00:17 GMT http://klab.lv/users/nuxe/12824.html Nesāpini sev tuvakos. Viņu<br />asaras nav Tevis vērtas.<br /><br />un arii otraadi... http://klab.lv/users/nuxe/12824.html http://klab.lv/users/nuxe/11425.html Wed, 06 Jul 2005 13:16:00 GMT http://klab.lv/users/nuxe/11425.html Var paiet tikai mirklis, lai aizrautos ar kādu, <br /><br />Var paiet tikai stunda lai iepatiktos kāds, <br /><br />Var paiet tikai diena, lai iemīlētu kādu, bet <br /><br />Paiet vesela mūžība, lidz tu aizmirsti kādu!!!! http://klab.lv/users/nuxe/11425.html http://klab.lv/users/nuxe/10381.html Mon, 27 Jun 2005 11:29:19 GMT http://klab.lv/users/nuxe/10381.html Ak, gribi ielīst manā dzejas skapītī? Lien ar, tik neko nesavandi (zeķēm jāpaliek aukšējā plauktā) Un vispār neesmu jau nekāds Rainis... (nekas personisks, Jāni Pliekšān, bet skolā dikti nepatika...) Nu tad, nospļaujamies, ka slikti sanāk un lienam skapītī :) <br /> <br /><br /><br />***<br /><br />Ir kāda tumša nakts, bet nav tā laimīga<br />Doma ir klāt, tā kas vienmēr baismīga:<br />Tiešām nekad man nesniegsi roku glastā?<br />Un Tu tīšām ļausi mīlai pārtapt lāstā?<br />Kad noticēsi kam īstam un kam mūžīgam?<br />Vai vienmēr dzīvosi mirklim laicīgam?<br />Atkal teiksi, par daudz no manis prasi<br />Atslābsti un labāk ko jaunu man palasi<br />Bet es baidos, dzirdi vēju smagi pūšam?<br />Tu domā, būs bez tevis jēga manam mūžam?<br />Neticu, es baidos... Un nolienu skapī...<br /><br /> <br /><br /><br />***<br /><br />Ir brīži, kad brīnumu mēs gaidām<br />Tuvu tas škiet, tad mēs smaidām<br />Jā, tuvu, un līdz laimei tik maz<br />Vēl tikai drusku un būtu kakraz<br />Bet atkal neatnāk tas pie mums<br />Tāpēc jau vinš saucās: brīnums<br />Spītīgi sakām, būs labi kaut kad<br />Vai skapī? Nu kā tad, kā tad...<br /><br /> <br /><br /><br />***<br /><br />Nesaprotu, klāt nakts un arī izmisums...<br />Vainīgo jau nav, tik jūs - Tu un klusums<br />Tad atgādinu sev: rīt būs atkal jauna diena<br />Un atceros, ka pasaulē jau ne Tu viena...<br />Jacīnās man talāk, bet kā lai uzjautrinos?<br />Kad vientuļš šķiet viss, es sirdī ieklausos<br />Tur jau Tu, vēl sadzirdu kā elektro dzītais<br />Tālumā lēni un klusi zūd trolejbuss devītais<br />Lai arī skumji, bet pasmaidu - ak es melīgais<br />Patiesībā bija jau tas divdesmit pirmais...<br />Bet vispār jau starpība nav nekāda lielā<br />Da brauca tas uz parku, Jelgavas ielā...<br />Pasmaidu - nu muļķi, gaida to Rātslaukumā<br />Nelīdz..., neprātīgi sagribas tavā tuvumā<br />Un šķiet, ka esmu jau skapī, puslīdz...<br /><br /> <br /><br /><br />***<br /><br />Šad tad notek dažas asaras,<br />Tā bieži, jau kopš vasaras<br />Varbūt, ka man tikai liekas,<br />Ka īstās sirdis nesatiekas...<br />Atkal, kaut kam mani plīstam,<br />Padodos un izraudos pa īstam...<br />Redz kā, depresīvākā diena,<br />Un Tu atraksti, ka neesi viena...<br />Atkal nekā, tik baigi snieg...<br />Un kāds muļķis skapī iemieg<br /><br /> <br /><br /><br />***<br /><br />Dīvaini, ka vispār esam tādi mēs<br />Kas slēpjās melnās zeķubiksēs<br />Kas zin cik skapī silti un plaši<br />Kas to nesaprot, vainīgi ir paši<br />Kad pauzes, krāsojam nadziņus<br />Gribās jau kā īstai kaķenei viņus<br />Šķiet, nevajag vairāk itin ne ko<br />Viens divi trīs un izjūtam mēs TO<br />Un pat tad, kad čučēt jāiet drīz<br />Mēs vēl aizskaitam līdz mīnus trīs<br />Nav gana, vēl koli un zvaigznītes<br />No īstās, ne klonētās mīlulītes<br />Forši, ka tādi mēs tik divi vien<br />Nē nē, Alfrēds tagad nepielien<br /><br /> <br /><br /><br />***<br /><br />...daudz šķēršļu un daudz pret,<br />Jā, rīts, sapņot vajag beigt, bet<br />Iesākts bija, es domu turpināju,<br />Tu tik tiešām padari mani vāju<br />Vel nebeidzu Tavu vārdu atkārtot<br />Patīk tos pāris burtus sakārtot<br />Atkal domās izstiepju roku: nāc<br />Nu vismaz naivumu pārmest nesāc<br />Ja nu kļūstam mēs sveši un tāli?<br />Apsoli neaiziet, būt kaut virtuāli<br />Es Tevi mīlu, pieņemt to vari?<br />Un neapturēs nekas, pat gāganu kari<br />Sirds man atkal spēka pilna bija,<br />Kā labum labā sīrijusa baterija<br /><br /> <br /><br /><br />***<br /><br />Piedod, šodien biju es mazliet skumīgs<br />Bet Tu saprati un paldies Tev drausmīgs<br />Tu atsūtīji vēl bulkas, es kļuvu priecīgs<br />Nepavisam vairs nejutos es Tev niecīgs<br />Vēlāk satiku es sapnī Tevi, meiteni jauko<br />Tu biji tur, Tu neprasīji no manis neko<br />Tu smaidot pieņēmi manu dvēseli klīstošo<br />Un tad kopā dzēram mēs kafiju neškīstošo<br /><br /> <br /><br /><br />***<br /><br />Šonakt cepu es Tev bulku šo<br />Lai Tu man vēl kādreiz pakūko<br />Jo patīk kā smaidi un smej<br />Skumji vienmēr, kad projām ej<br />Tev nadziņu nav, tu neskrāpētu<br />Tu ar nešķīstošo dalīties spētu<br />Lai ar manai bulciņai nu beigas<br />Izjutīsim vēl to bez steigas :*<br /><br /> <br /><br /><br />***<br /><br />Jūtu, kāds atkal klauvē no iekšpuses man,<br />Apēdis jau Tevi neesmu, bet esi Tu tur gan<br />Vienmēr man pēc Tevis tiekties un dzīties,<br />Neko nesaki, mēġini acīm manām paraudzīties<br />Nu skat, reku luksofors, mans vecais draugs,<br />Neviena nav, bet stadinas, ja nu kāds brauks<br />He, laikam jau deg tas tik man par prieku,<br />Nu diez vai varēs apturēt viņš pat to slieku<br />Kā domas manas, tā arī tā lien uz tavu pusi<br />Sirds jau tai nav un nobrauks to tūlīt busi<br />Bet domas nemirst, tas bāžu tagad es dibenā<br />Nu kāpēc vienmēr man deg tik gaisma sarkanā<br /><br /> <br /><br /><br />***<br /><br />Tas ġimenes stāvoklis "aizņemts" tik vizuāli,<br />Mani nogurdina nepārtrauktie piedāvājumi un komentāri,<br />Arī ejot pa ielu man apnikuši, kas pīpina "jaguāri"<br />Vai vairs Tu negribi, lai būtu draugi mēs virtuāli?<br />Vai zeķubikses laikot, nadziņus krāsot un citādi jokot ir nereāli?<br />Kaut arī draugu man ir ļoti daudz,<br />Ne katram gribētājam vairāk par draudzību kas būtu ļauts.<br />Vai vēlies vēl ar mani baudīt TO?<br />Vai arī aizņemts esi, vai vienaldzīgs kļuvis-pret visu ŠO!!!!<br /><br /><br /><br />(Zeķubikšu draugs:)<br /> <br /><br /><br />***<br /><br />Ziema aiziet, vēl tik sniegs no jumtiem kritīs<br />Žēl, ka aizvien vēl tev mana roka vēsa šķitīs<br />Zeme jau sāk atbrīvoties no smagā sniega deķa<br />Un zīlītes vēl tiek pie kāda gabaliņa speķa <br />Kāds tevi silda, bet kādam sirsniņa drebinās <br />Pats jau sevi moka, atkal savos sapņos lidinās<br />Nenotecināt kādu asariņu man tagad ir par grūtu<br />Eh, ja arī man tu kādreiz spārniņus devusi būtu<br /><br /> <br /><br /><br />***<br /><br />Tu vienmēr visu ļoti zinātkāra<br />Jau zini, kādu Alfrēds putru vāra<br />Bet pati vienmēr tik noslēpumaina<br />Nezinu, kāda ap Tevi tā īstā aina<br />Kad jāpiedalās pasākumos svinīgos<br />Zinu, ka Tu ilgi skaties spoguļos<br />Tev mati plīvo, kad uzbrūk "vēji"<br />Tomēr Tu uz zemes palikt spēji<br />Un tad atkal paliek tā ļoti klusi<br />Kad projām nu esi un varbūt dusi<br />Un manā skapī zekjubikšu plaukts<br />Vienmēr kārtīgais kļuvis sajaukts<br />Laikam kad saķersi īstu pavasari<br />Tad es palaidīšu brīvē kādu asari<br /><br /> <br /><br /><br />***<br /><br />Zini, es vakar nemaz vēl gulēt neaizgāju<br />Un ne jau tāpēc, ka ilgi mazgāju sev kāju<br />Tik gribējās, un nemaz ne pēkšņi, ja kas<br />Atstāt kādu komplimentu, rakstīt pasakas<br />Kā skatījos debesīs, neredzēju ne zvaigzni<br />Tik Tavā virzienā iztēlojos kādu nogriezni<br />Kā gribēju Tev saplūkt visus pieneņu ziedus<br />Iekļūt Tavos sapnīšos, kas saldāki kā medus<br />Tu taču vienmēr palīdzi man izkrāsot dzīvīti<br />Vai atvēli savā sirsniņā man kādu stūrīti?<br /><br /> <br /><br /><br />***<br /><br />Vai runāt vēl, vai klusēt atkal censties<br />Nespēju es kādā mīlulītē neiemīlēties<br />Kaža slurpt ikuc - tā tas skan iekš globālo<br />Un zvēru, nav tas man nekāds vis obebālo<br />Un tagad latviski - ņem manu sirdi kā ķīlu<br />Atceries, es tevi mīlu, es tevi mīlu...<br /><br /> <br /><br /><br />***<br /><br />Un liekas man - jau pagājusi būs mūžība<br />Un atkal domājot, kāda ir tā mīlestība<br />Dažreiz liekas, arvien tālāka tā kļūst<br />Viņa tepat lidinās, atkal sirds man lūst<br />Gaišās dienās mazliet ilgas piemirstās<br />Nu līst, skumjas divtik stipri atgriežās<br />Atkal sāk pietrūkt kāda pasakaina būtne<br />Nekad neticēšu, ka tā nav paša dieva sūtne<br />Vai varētu maz kas viņas priekšā nenobālēt<br />Nē, lai arī kā tā mēġina sevi melnu mālēt <br />Kaut drīkstētu viņu lūgt vismaz uz deju<br />Bet atkal rakstu es tikai nesaprotamu dzeju<br /><br /> <br /><br /><br />***<br /><br />Nu piedod, ka liekos es ļauns<br />Ļoti bieži uzvedos kā klauns<br />Bet tas mīlestības vārdā tikai<br />Un nemaz Tev nav jābūt plikai<br />Pietiek tik kaut ar actiņām<br />Tik reizi būt tām kvēlojošām<br />Vai noglāstīt tik deguntiņu<br />Gribu, gribu Tavu smaidiņu<br />Vai tik rociņas Tavas siltās<br />Gribu es sajust tikai tās...<br /><br /> <br /><br /><br />***<br /><br />Un atkal ir silta vasaras nakts<br />No bildītes raugās tavs skats<br />Salst, zinu, tev siltas ir saujas<br />Tik uztici savus smieklus un skumjas<br />Gribu klausiities tavus sirdspukstus<br />Un tikai tev ko mīļu teikt čukstus http://klab.lv/users/nuxe/10381.html http://klab.lv/users/nuxe/8283.html Fri, 27 May 2005 14:00:29 GMT http://klab.lv/users/nuxe/8283.html Dazjreiz man gribas<br />par lupatu lelli<br />kljuut... Lupatu lellei nekas<br />nav vajadziigs, nedz taa<br />skumst, nedz taa juut... Tai<br />nesaap ja taa tiek<br />noraidiita, ja to kaut kur<br />kaktaa iemet... Tai nesaapees<br />pat tad, Ja tai norautu<br />roku... Vinjai tas nemaz<br />neruup, Jo gan jau pienaaks<br />diena, kad mazais beerns to<br />sameklees, pacels un<br />samiiljos... tad, kad vinjam<br />taa apniks atkal iemetiis<br />kaadaa kaktaa tikai lupatu<br />lellei nesaapees... BET ES<br />NEESMU LUPATU LELLE. http://klab.lv/users/nuxe/8283.html zinjas pa skonto http://klab.lv/users/nuxe/7881.html Fri, 27 May 2005 12:53:58 GMT http://klab.lv/users/nuxe/7881.html 1.Es mīlu tevi nevis dēļ tā, kas tu esi, bet dēļ tā, kas esmu es, kad esmu tev blakus.<br />2.Neviens nav tavau asaru cienīgs un tie, kas ir, nekad neliks tev raudāt.<br />3.Tas, ka kāds nemīl tevi tā kā tu vēlētos, vēl nenozīmē, ka viņš nemīl tevi ar savu būtību.<br />4.Patiess draugs ir tas, kurš tur tavu roku un skar tavu sirdi.<br />5.Ļaunākais veids kā ilgoties pēc kāda ir būt nosēdinātam viņam blakus un zināt, šis cilvēks tev nekad nepiederēs.<br />6.Nekad nepārtrauc smaidīt, pat skumju brīžos, jo kāds var iemīlēties tavā smaidā.<br />7.Šajā pasaulē tu varbūt esi tikai cilvēks, bet kādam tu esi vesela pasaule.<br />8.Nekad nepavadi laiku ar cilvēku, kuram nerūp laika pavadīšana ar tevi.<br />9.Varbūt dievs vēlas, lai tu satiktu daudz „nepareizo” cilvēku, pirms satiec to īsto un tad, kad tas būs noticis, justos pateicīgs.<br />10.Neraudi par to, ka kaut kas ir beidzies. Smaidi par to, ka tas ir bijis.<br />11.Vienmēr būs cilvēki, kas tevi sāpinās, tomēr tev jāturpina uzticēties vienkārši esi uzmanīgs.<br />12.Kļūsti par labāku<br />cilvēku un esi pārliecināts, ka zini, kas tu esi, pirms satiec kādu svešinieku un<br />ceri, ka viņš zinās, kas tu esi.<br />13.Necīnies pārlieku, vislabākās lietas notiek negaidīti.<br /><br />Gabriels<br />Garsija<br />Markess http://klab.lv/users/nuxe/7881.html shania tweina pa skonto http://klab.lv/users/nuxe/7477.html Mon, 16 May 2005 16:17:31 GMT http://klab.lv/users/nuxe/7477.html 1. Ja juuties taalu no Dieva, uzmini, Kursh aizgaaja? <br />2.Kas tu esi- ir Dieva daavana tev. Kas tu kluusti- ir tava daavana Dievam.<br />3. Es esmu Dieva Dziives melodija un Vinsh izdzied savuDziesmu caur mani. 4. Mees taa paiistam nevaram aiziet tur, kur Dievs ir, vai tur, kur Dieva nav, jo VInsh ir visur. <br />5.Neraugoties uz to, kas pashlaik notiek tavaa dziivee, zini, ka Dievs Tevi gaida ar atplestaam rokaam. <br />6. Dari visu iespeejamo un guli mieraa. Dievs ir<br />nomodaa. <br />7. Dievam prieksh tevis ir plans un meerkis, kuru neviens cits nespees piepildiit.<br />8.Dieva praats tevi nekad neaizvediis tur, kur Dieva zeelastiiba tevi<br />nevarees pasargaat. <br />9.Mees esam atbildiigi par pieliktajaam puuleem, ne par iznaakumu. <br />10. Mees izvelkam buras, Dievs liek puust veejam. 11. Ja Dievs saka ‘nee’, tas noziime, ka Vinam kas labaaks prieksh tevis padomaa. <br />12.Muusu priekshaa staavoshais uzdevums nekad nav tik liels kaa tas speeks, kas staav aiz mums. <br />13. Tas ir mans darbs dariit Dieva darbu, tas ir Dieva darbs ruupeeties par manu darbu. <br />14. Kaa tas naak, ka mees allaz skraidaam rinkii, mekleejot Dievu? Vinsh tachu nav pazudis. <br />15. Dievs mani suutiijis uz zemes, lai es izdariitu dazas lietas; pagaidaam no to pabeigshanas esmu tik taalu, ka nekas cits neatliks kaa dziivot un turpinaat muuziibaa.<br /> <br />Autors nezinaams http://klab.lv/users/nuxe/7477.html http://klab.lv/users/nuxe/6693.html Thu, 07 Apr 2005 11:14:02 GMT http://klab.lv/users/nuxe/6693.html shon dikt auxc.saule pazudusi.eju mekleet.aiz rokas vest atpakalj.pielimeshu pie debess juma, lai spid vienmer. http://klab.lv/users/nuxe/6693.html http://klab.lv/users/nuxe/5891.html Tue, 05 Apr 2005 10:46:37 GMT http://klab.lv/users/nuxe/5891.html Reiz sen senos laikos kādā zemes nostūrī kopā sapulcējās visas cilvēka jūtas<br />un īpašības. Kad garlaicība bija jau trešo reizi nožāvājusies, neprātība<br />ierosināja:<br /> -Bet varbūt uzspēlējam paslēpes?<br /> Intriga pacēla vienu uzaci:<br /> -Paslēpes? bet, kas tā par spēli?<br /> Neprāts paskaidroja, ka viens no viņiem, piemēram, viņš pats būs spēles vadī<br />tājs. Viņš tad aizvērs acis un skaitīs līdz miljonam, bet pārējiem šajā laikā ir<br />jānoslēpjas. Tas, kuru atradīs pēdējo, būs nākamās spēles vadītājs.<br /> Entuziasms uzreiz paķēra aiz rokas eiforiju un sajūsmināti uzdejoja ar viņu.<br />Prieks tā lēkāja, ka pat pārliecināja šaubas. Vienīgi apātijai nekas nelikās<br />pietiekami interesants, un viņa ateicās piedalīties spēlē. Patiesība nolēma labā<br />k neslēpties, jo viņu galu galā tik un tā atrod. Lepnums paziņoja, ka šī ir<br />pilnīgi muļķīga spēle, un, ka viņu nekas cits, kā viņš pats neuztrauc. Gļēvulība<br />ne īpaši negribēja riskēt.<br /> -Viens, divi, trīs... - sāka skaitīt neprāts.<br /> Pirmais noslēpās slinkums. Viņš vienkārši apgūlās aiz tuvākā akmens. Ticība<br />pacēlās mākoņos, bet skaudība paslēpās triumfa ēnā, kurš paša spēkiem uzrāpās<br />augstākā koka galotnē. Cēlums ļoti ilgi nevarēja noslēpties, jo katru vietu<br />atdeva kādam citam. Viņš vienmēr uzskatīja, ka katra no tām ir vairāk piemērota<br />kādam no viņa draugiem. Kristāldzidrais strauts- skaistumam. Koka dobums- bailē<br />m. Tauriņa spārns kā patvērums saldkaislei. Vēja pūsma- brīvībai, un tā viņa arī<br />nomaskējās par saules stariņu. Egoisms atrada tikai sev vienam ērtu un siltu<br />vietiņu. Meli paslēpās okeāna dzelmē (lai gan patiesībā- varavīksnē). Bet kaisle<br />un vēlme nolīda dziļi vulkāna krāterī. Aizmāršība- pat neatceros, bet tas arī<br />nav svarīgi.<br /> Kad neprāts jau aizskaitīja līdz 999 999, mīlestība vēl joprojām meklēja, kur<br />paslēpties, bet visas vietas jau bija aizņemtas. Un te pēkšņi viņa pamanīja<br />burvīgu, rozā ziedu krūmu un nolēma paslēpties tajā.<br /> -Miljons,- noskaitīja neprāts un devās meklēt pārējos. Pirmo, viņš protams<br />atrada slinkumu. Pēc tam izdzirdēja, kā ticība strīdas ar Dievu, bet par kaisli<br />un vēlmi uzzināja tāpēc, ka vulkāns nodevīgi vibrēja. Neprāts pamanīja skaudību<br />un saprata, kur slēpjas triumfs. Egoismu pat nevajadzēja meklēt. Vieta, kuru<br />viņš bija izvēlējies, izrādījās bišu strops, un bites izdzina nelūgto viesi.<br />Dodoties tālākos meklējumos, neprāts pienāca pie strauta, nolēma veldzēt slāpes<br />un pamanīja skaistumu. Bet šaubas sēdēja pie žoga un nevarēja izlemt, kurā pusē<br />viņām noslēpties.<br /> Un tā visi tika atrasti: talants- svaigā un kupli zaļojošā zālē, skumjas-<br />tumšā alā, meli- varavīksnē (bet, ja godīgi, tad viņi slēpās okeāna dibenā).<br /> Tikai mīlestību nevarēja atrast. Neprāts to meklēja aiz katra koka, katrā<br />strautiņā, katrā kalna galā, un tikai visbeidzot nolēma paskatīties rozā ziedu<br />krūmā. Bet, tiklīdz kā neprāts pašķīra malā zarus, tā izdzirdēja kliedzienu, jo<br />asie rožu dzeloņi savainoja mīlestībai acis.<br /> Neprāts apjuka, nesaprata, ko darīt, raudāja, lūdza piedošanu un savas vainas<br />izpirkšanai, apsolīja, ka vinmēr būs viņas pavadonis. Un, lūk, no tā brīža, kad pirmo reizi pasaulē tika spēlētas paslēpes... mīlestība kļuva akla un neprāts vienmēr ved viņu pie rokas... http://klab.lv/users/nuxe/5891.html datora ruukonja http://klab.lv/users/nuxe/5705.html Mon, 04 Apr 2005 09:22:03 GMT http://klab.lv/users/nuxe/5705.html domaa, ka domaaa..:)) http://klab.lv/users/nuxe/5705.html