skipped back 60
Mon, Apr. 28th, 2008, 02:22 pm
noskatījos kaseti, kur es 1993. gada februārī sēžu pie klavierēm, spēlēju un dziedu bērnības lielāko hītu "V trave siģel kuzņečik".
vecmāmiņa nevar nosēdēt uz vietas, obligāti sakārto man svārciņus, un liek spēlēt "jautrāk, bērniņ, jautrāk!", protams, paspējot pie tā visa klāt iepozēt kamerai, kas tolaik bija kaut kas unikāls... videokamera, woooaah!!!
māmiņa liek turēt smuki rociņu, dzied līdzi un ir vairāk uztraukusies nekā es pati, jo filmē taču!!!
man gan pašai tas ir kārtējais vakars, kad ir jārāpjas virsū tam gigantiskajam krēslam pie tā milzīgā instrumenta un kaut kas nebūt jāklimperē, jo ciemiņiem ļoti interesē un vecāki ļoti lepojas.
māsīca neko nesaprot, viņai vienalga, jo uz galda baigi garšīgā sula stāv, bet dzert vēl nevar, jo es tak, stulbā, kaut ko tur spēlēju...
viņas vecāki, savukārt, sajūsmā un plaudē ritmā un smaida ar tādu nelielu skaudību acīs, bet tas tā vienmēr ir bijis un joprojām ir.
vectētiņš neko nesaka, viņš smaida kā pavasara saulīte, jo viņš ir laimīgākais vectētiņš pasaulē!
un es tagad sēžu un domāju - līdz kam tas mani ir novedis... ka TAD tas mazais cilvēciņš pie tām klavierēm pat nenojauta, ka TAGAD uz tieši tām pašām klavierēm spēlēs Šopēnu un Rahmaņinovu. (es par altu šoreiz vispār pat nerunāšu...)
un tagad pēc idejas būtu jāsākas - kā būtu, ja būtu - bet, redz, foršākais ir tas, ka tas man absolūti neinteresē, jo tā, kā ir tagad, ir vislabāk.
jo, vecīt, kā man skan... ;P
vecmāmiņa nevar nosēdēt uz vietas, obligāti sakārto man svārciņus, un liek spēlēt "jautrāk, bērniņ, jautrāk!", protams, paspējot pie tā visa klāt iepozēt kamerai, kas tolaik bija kaut kas unikāls... videokamera, woooaah!!!
māmiņa liek turēt smuki rociņu, dzied līdzi un ir vairāk uztraukusies nekā es pati, jo filmē taču!!!
man gan pašai tas ir kārtējais vakars, kad ir jārāpjas virsū tam gigantiskajam krēslam pie tā milzīgā instrumenta un kaut kas nebūt jāklimperē, jo ciemiņiem ļoti interesē un vecāki ļoti lepojas.
māsīca neko nesaprot, viņai vienalga, jo uz galda baigi garšīgā sula stāv, bet dzert vēl nevar, jo es tak, stulbā, kaut ko tur spēlēju...
viņas vecāki, savukārt, sajūsmā un plaudē ritmā un smaida ar tādu nelielu skaudību acīs, bet tas tā vienmēr ir bijis un joprojām ir.
vectētiņš neko nesaka, viņš smaida kā pavasara saulīte, jo viņš ir laimīgākais vectētiņš pasaulē!
un es tagad sēžu un domāju - līdz kam tas mani ir novedis... ka TAD tas mazais cilvēciņš pie tām klavierēm pat nenojauta, ka TAGAD uz tieši tām pašām klavierēm spēlēs Šopēnu un Rahmaņinovu. (es par altu šoreiz vispār pat nerunāšu...)
un tagad pēc idejas būtu jāsākas - kā būtu, ja būtu - bet, redz, foršākais ir tas, ka tas man absolūti neinteresē, jo tā, kā ir tagad, ir vislabāk.
jo, vecīt, kā man skan... ;P
Mon, Apr. 21st, 2008, 01:57 am
es pavadīju šīs četras dienas vienkārši fantastiski! Bet rīt ir pirmdiena.
vispār es esmu dīvaina
vispār es esmu dīvaina
Wed, Apr. 9th, 2008, 07:36 pm
kas man rīt ir jāizdara?
a cikos rīt jābūt akadēmijā?
a cikos rīt jābūt akadēmijā?
Tue, Apr. 8th, 2008, 09:30 pm
līst tikai tad, kad es esmu ārā - un līdz tam brīdim, kad tieku pie lietussarga.
elā, elā.
starp citu, klat pie tā, ka man nenormāli garšo lakrica, ka es varu izēst veselu burku ar olīvēm un asinsdesas man izraisa tikai un vienīgi pozitīvas emocijas - man sāka garšot aknas! o_O
elā, elā.
starp citu, klat pie tā, ka man nenormāli garšo lakrica, ka es varu izēst veselu burku ar olīvēm un asinsdesas man izraisa tikai un vienīgi pozitīvas emocijas - man sāka garšot aknas! o_O
Tue, Apr. 8th, 2008, 01:39 pm
ir divi varianti - vai nu uz laukiem (bet uz tiem īstajiem, kur 5km rādiusā nav nevienas dzīvas radības, ko sauc par cilvēku, kur ir liela, veca māja, kur ir kūtis un klētis un tupeņi un zaļumi un visi citi lauku labumi, kur nav televizora, datora - pofig - kur vispār nav elektrības!), vai arī uz dienvidiem, kur ir ... musulmaņi (:
gan vienu, gan otru traki gribas. (nu, tik bez tiem musulmaņiem... tas tā...) tikai kompānijas nav.
gan vienu, gan otru traki gribas. (nu, tik bez tiem musulmaņiem... tas tā...) tikai kompānijas nav.
Tue, Apr. 1st, 2008, 09:20 pm
eesti
Īsa pamācība tiem, kuriem ir nepārvarama vēlme mācēt dejot tāpat kā karstākie igauņu čaļi.
1. Atrast klubu.
2. Uzreiz parādīt visiem, ka esi foršs, jau sperot pirmos soļus lejā pa kāpnēm uz dejuzāles pusi (klupšanas vai krišanas gadījumā nekavējoties atstāt kluba telpas).
3. Nevajag uzreiz atdoties drūmajiem ritmiem un mesties mežonīgajā dejā, sākumā (3-4 hītu garumā) ir jāvēro publika (drīkst veikt ritmiskus sitienus ar plaukstu viena sava gurna rajonā).
4. Tagad var iekarot diskotēku. Ieslīdi dejugrīdas stūrī, aizver acis, piepacel plecus, sakod savu apakšlūpu un ļauj karstajiem bītiem darīt brīnumu lietas.
5. Izvairies no kāju kustināšanas (ja vien esi jau atzīts disko karalis), sāc ar rokām veidot bumbuļus, kvadrātiņus, trijstūrīšus, astotnieciņus, nogrieznīšus un visu pārējo mums zināmo ģeometriju ieskaitot aplīšus (nejaukt ar ovāliem).
6. Kad esi savācis pietiekami daudz uzmanības apliecinājumu, vari ar lepnumu izslīdēt no dejuzāles un atķeksēt savā ķeksējamajā kārtējo izdevušos vakaru!
Garantēju.
p.s. iedvesmojos vērojot tautu DM klubā.
p.p.s man nav negatīvu emociju pret igauņiem un, ja kādam šis ieraksts liekas aizvainojošs, tad nepareizi liekas.
(:
1. Atrast klubu.
2. Uzreiz parādīt visiem, ka esi foršs, jau sperot pirmos soļus lejā pa kāpnēm uz dejuzāles pusi (klupšanas vai krišanas gadījumā nekavējoties atstāt kluba telpas).
3. Nevajag uzreiz atdoties drūmajiem ritmiem un mesties mežonīgajā dejā, sākumā (3-4 hītu garumā) ir jāvēro publika (drīkst veikt ritmiskus sitienus ar plaukstu viena sava gurna rajonā).
4. Tagad var iekarot diskotēku. Ieslīdi dejugrīdas stūrī, aizver acis, piepacel plecus, sakod savu apakšlūpu un ļauj karstajiem bītiem darīt brīnumu lietas.
5. Izvairies no kāju kustināšanas (ja vien esi jau atzīts disko karalis), sāc ar rokām veidot bumbuļus, kvadrātiņus, trijstūrīšus, astotnieciņus, nogrieznīšus un visu pārējo mums zināmo ģeometriju ieskaitot aplīšus (nejaukt ar ovāliem).
6. Kad esi savācis pietiekami daudz uzmanības apliecinājumu, vari ar lepnumu izslīdēt no dejuzāles un atķeksēt savā ķeksējamajā kārtējo izdevušos vakaru!
Garantēju.
p.s. iedvesmojos vērojot tautu DM klubā.
p.p.s man nav negatīvu emociju pret igauņiem un, ja kādam šis ieraksts liekas aizvainojošs, tad nepareizi liekas.
(:
Current Mood: 
giggly
gigglyWed, Mar. 26th, 2008, 09:39 pm
Ļoti interesē, vai var tikt vaļā (vispār kādreiz šai mūžā) no domām par "kā būtu, ja būtu" un "bet ja es toreiz, tad varbūt tagad" u.tml.
Vēl interesē, uz kuru pusi mani velk pašlaik, jo es jūtu, ka velk un ar lielu spēku - bet nevar saprast!
Mēs izklīstam un paliekam negodīgi. Bet tas mani šobrīd neinteresē.
Wed, Mar. 26th, 2008, 11:27 am
.
MAN! IR! SLINKUMS! : D
un patiesībā - viss, ko es gribu tagad, ir spēlēt. kas ar mani notiek?
un patiesībā - viss, ko es gribu tagad, ir spēlēt. kas ar mani notiek?
Wed, Mar. 19th, 2008, 01:08 am
citāts
" I tried setting my hotmail password to penis.
It said my password wasn't long enough. :( "
bash.org ir ATRADUMS!!! es SMEJOS LĪDZ ASARĀM!!!!!!!! PALDIES, ARTŪR!!!!!!!!! :D
It said my password wasn't long enough. :( "
bash.org ir ATRADUMS!!! es SMEJOS LĪDZ ASARĀM!!!!!!!! PALDIES, ARTŪR!!!!!!!!! :D
Thu, Mar. 6th, 2008, 08:23 pm
lose
vakar bija oficiāli tizla diena un es biju tizla līdz ar to...
viss sākās jau ar braucienu tramvajā, kas, liekas, ir diezgan ikdienišķa darbība, bet man izdevās to padarīt pavisam citādāku. iekšā tramvajā es iekritu un ārā no tā es, attiecīgi, izkritu. (man tādos brīžos vienmēr patīk fantazēt par to, kāds priekšstats par mani varētu rasties apkārtējiem)
tizluma vainagojums bija 10os vakarā, kad es ieraudzīju skrienošu urlu ar milzīgu dzeltenu tauriņķērāju, lūk, tajā brīdī es sajutos garīgi nelīdzsvarota, jo kopā ar visiem dienas piedzīvojumiem, par kuriem pat nav vērts vairs stāstīt, tas bija vienkārši brīnišķīgs salikums, un tad es piefiksēju, ka sāku tā paslimi ķiķināt, mēģinot šoreiz IEKĀPT tramvajā un tikt līdz mājām veselai.
viss sākās jau ar braucienu tramvajā, kas, liekas, ir diezgan ikdienišķa darbība, bet man izdevās to padarīt pavisam citādāku. iekšā tramvajā es iekritu un ārā no tā es, attiecīgi, izkritu. (man tādos brīžos vienmēr patīk fantazēt par to, kāds priekšstats par mani varētu rasties apkārtējiem)
tizluma vainagojums bija 10os vakarā, kad es ieraudzīju skrienošu urlu ar milzīgu dzeltenu tauriņķērāju, lūk, tajā brīdī es sajutos garīgi nelīdzsvarota, jo kopā ar visiem dienas piedzīvojumiem, par kuriem pat nav vērts vairs stāstīt, tas bija vienkārši brīnišķīgs salikums, un tad es piefiksēju, ka sāku tā paslimi ķiķināt, mēģinot šoreiz IEKĀPT tramvajā un tikt līdz mājām veselai.
Mon, Mar. 3rd, 2008, 01:52 pm
citāts
"I believe my mom finally realized that calling my brother a son of a bitch was fairly stupid on her part..."
lovely
lovely
Thu, Feb. 28th, 2008, 01:36 pm
Laiks ir atteicies mani mazliet pagaidīt. Vo, maita!
Sun, Feb. 24th, 2008, 01:54 pm
inbox.lv priecē:
JŪSU PASTKASTĪTE IR AIZVĒRTA!
ļauns joks...?
Sat, Feb. 23rd, 2008, 08:15 pm
23.o2. subbota
šodienas ķeksīši:
- tiku neapzināti piekāsta, smieklīgākais, ka jau ļoti sen, un mazliet sirdī duras, bet tikai un vienīgi tāpēc, ka pati to sapratu tikai tagad.
- vispār es fantastiski pavadīju iepriekšējo dienu un šo nakti, tāpēc smaids man nenoiet un nenoies, kaut arī sejas muskuļi jau sāp - piekāšam sejas muskuļus... (:
p.s. joprojām gribu sevi Maskavā un Maskavu sevī
- tiku neapzināti piekāsta, smieklīgākais, ka jau ļoti sen, un mazliet sirdī duras, bet tikai un vienīgi tāpēc, ka pati to sapratu tikai tagad.
- vispār es fantastiski pavadīju iepriekšējo dienu un šo nakti, tāpēc smaids man nenoiet un nenoies, kaut arī sejas muskuļi jau sāp - piekāšam sejas muskuļus... (:
p.s. joprojām gribu sevi Maskavā un Maskavu sevī