kā var kaitināt liekulība... kāpēc jāmuld par pietrūkšanu un vajadzību satikties, tajā pašā laikā parādot mizlīgo laika trūkumu - diemžēl - "ak, kā tā nesmuki sanāk", turpinot teikt, ka satikties vajag OBLIGĀTI! Un skriet tajā pašā laikā pa pilsētu, urrāāā - prieks, laime, pavasaris, brīvība, super! Pasaki - atšujies! un es būšu mierīga.

nevar būt, ka atkal pārprotu. bet man jau nekad nav taisnība un es vienmēr esmu mazākumā tā kā skaidroties arī negribas pat mēģināt ne ar vienu.