Pats PĒDĒJAIS pusgads sākās ātri un ir jau vidū. Tātad - beigu sākums ir klāt - to es nemācēšu saprast. Pilnīgi un absolūti mani noved līdz izmisumam mans veselības stāvoklis. Es pati sevi diezgan regulāri piekāšu! To saprast es māku, bet nemāku paredzēt. Nē, drīzāk, es nemāku atteikties no savām vēlmēm, kas, iespējams, sabojās manu veselību līdz pēdējam, bet kas man patīk joprojām, tikuntā, nekonezinu, forever...

Gribētos organizēt internacionālu diennakts pagarināšanas projektu - palūgsim Zemi griezties lēnāk. Savādāk visi steidzas, nervozē un nomirst.

Man ar katru nakti ir aizvien dīvaināki un krāsaināki sapņi, daudz sapņaināki par visiem iepriekšējiem un pilnīgi nereāli! Nezinu, ko tas nozīmē, tas mani neinteresē, man ir labi, kā ir un lai tā arī paliek.

pašlaik gribu:
ārā
lai saule
staigāt kurpītēs, svārkos, topiņā un VISS
dzert ūdeni ar citronu un ledu
nopirkt somu
krelles
uzpīpēt
sēdēt zālē
skatīties ezerā
saulesbrilles
mati vējā
nedomāt, nesarežģīt, neorganizēt, nepiedalīties, ne ne ne ne
dejot.

par daudz?

kur tu esi?
man tevis pietrūkst.