viens pats cilvēks spēj vienā pašā minūtē sabojāt kaut ko, kas ir tik tikko negribīgi ļāvies, lai to pagriež uz labo pusi. bet nē - atnāk un paskatās uz tevi - ar to pilnībā pietiek, lai tev rastos vēlme izgaist, uzsprāgt, ielekt kaut kur, mukt, skriet un bēgt. kam tādi cilvēki vajadzīgi? man nav. lekšu pļavās, rāpšos kokos un līdīšu krūmos, lai viss, kas manī krājies... nav svarīgi
jo man nekad nav taisnība. ak kungs, cik sasodīti daudz emociju! un nevar izlasīt negatīvās, ielikt kastītē un uzspridznāt, lai kā arī gribētos. pazaudēju galvu. par daudz gribu.
sev.
egoiste.
palīgā.