Rudens etīde.
Atverot ofisa pelēkās, stiklotās durvis, garajā, ar pelēkām, sterilām flīzēm izliktajā gaitenī kopā ar mani tajā iekļuva necila, dzeltena rudens lapa. Tā bikli nogūla uz melni-gumijotā nevainojami tīrā paklāja. Vienu mirkli man likās - tūlīt sienā atvērsies labi maskēta neliela lūciņa, no kuras izšausies sārts lāzera stars, un gaitenī atkal valdīs tīrība un klusums.