Brīvajā kritienā
Brīvajā kritienā
- 27.5.09 13:53
gribās kaut ko garšīgu.
-
0 rakstair doma
- 26.5.09 19:56
- manu meitu pavisam noteikti sauks Asnate.
es baidos no savām sajūtām.
"Kopā klusēt. Un zināt, ka tā ir labi.
Pačuksti man. Pieliec lūpas pie auss. Lai no elpas apmiglojas kurpju spīdums. Nāc man līdzi. Nāc līdzi tikai man.
Nav svarīgi, ka tas ir kritiens. Svarīgi, ka tas ir lidojums."
Ieelpot tavu ķermeni, kaklu. Just sirdspukstus kliedzot no laimes.
Es arī gribu būt laimīga, ziniet.
-
Mūzika: Tori Amos - Crazy
-
Šo ierakstu nevar komentēt.
- shut reason out.
- 26.5.09 12:08
- nemāku darīt skaisti.
Viņš katru rītu pamodās ar citu dvēseli. Tikai atmiņas bija tās pašas.
-
Mūzika: Tori Amos - Crazy
-
Šo ierakstu nevar komentēt.
- no visa spēka
- 26.5.09 00:34
- ļoti gribu apprecēties.
maigs miers valda iekšā.
-
Šo ierakstu nevar komentēt.
- 25.5.09 01:55
- šodien domāju, ka nomiršu, braucot mašīnā. Sveika, sirds, tu dzīva!
Labi, ka ir izgudrots svaigs gaiss.
-
Šo ierakstu nevar komentēt.
- 24.5.09 03:04
- ou, kā mani tracina mazās meitenītes. ou, kā mani viņas besī!
tagad esmu liela, jā, jā. Gan izskatā, gan it kā pēc tā, ka tā tam vajadzētu būt. Tas, ka tā nejūtos, nav svarīgi.
Paņem lielās māsas dokumentus, aiziet uz klubu. šorti kā josta, krekliņš kā poga (uz krūšu galiņiem). O, jā, viņš ir smuks, viņš ir nāis, jo viņš ir liels un viņšuzteviesītīpaskatījās. Seksu arī nevar atteikt, jo ko gan viņš par tevi padomās, ne? Ka tu nevari, ka tu esi par mazu (vienmēr patur prātā, ka viņa taču ir lielā māsa lielajai māsai)? Un ko viņš stāstīs draugiem, galu galā, ka tevi nedabūja? Tā taču nevar, ne? Ja reiz māki pakratīt dupsīti, pašeikot tikko pubertātes vecuma izdīgušos krūšu galiņus, tad jau var, tad jau kā vēl var. Tu taču jūties liela, varena, vaine. <--- apgalvojums, jā, ne jautājums. Lielie puiši jūs dievina, tikai tu nezini, ka viņi tādas kā jūs jau zin. Viņi tādas kā jūs... Nu, tu taču esi tagad liela, tu taču zini, mazā, ne?
Vai, Get a life, you know. For real.
Nepieaudz par ātru, tev nepiestāv.
Padomāji, ka tā esi tu? Tā esi tu. Bet kura esi tu?
Redziet, es laikam esmu vecmodīga. Redziet, man tas liekas pretīgi. Redziet, man liekas, ka tādas viņas piesārņo savu neattīstīto dzīvi, bet neattīstīts šoreiz kā kas pozitīvs, ko viņas pašas nogalina.
Ak, nē, es neesmu izgājusi šim posmam cauri. Es attīstos atpakaļgaitā.
-
Šo ierakstu nevar komentēt.
- Post without Scriptum
- 23.5.09 02:10
- es neatceros viņa seju, vāŗdu. Es neatceros viņa garšu, smaržu, Es neatceros viņa mēli, augumu.
Es atceros to, ka man tā vajadzēja.
Es atceros, ka es izmantoju.
Es atceros, ka es aizgāju prom.
Šodien, rīt parīt. Es/Viņš aizgāja, citi paliek.
Mani neaizrauj skūpstīties. Tāpat kā skriešana - patīkami, bet nasing spešal. Man vajag savējo, for real. Man vajag pa īstam.
-
Šo ierakstu nevar komentēt.
- ček!
- 21.5.09 14:49
- Lietuva --> Zviedrija ---> Grieķija ---> Dienvidāfrika.
Un viennīgais, kā man šajā periodā žēl, ir mamma.
-
Mūzika: Mašīnā Lietuva.
-
Šo ierakstu nevar komentēt.
- 19.5.09 18:40
- Vakardien saplēsu glāzi.
Laimi šodien nejūtu.
Laikam aizslaucīju prom ar lauskām.
-
Šo ierakstu nevar komentēt.
- Vai tu redzi ko? To.
- 19.5.09 00:21
- vai avangards tiešām gards?
Rozā gerbera istabā. Kā man patīk gerberas. Kallas un rudzupuķes, un maijpuķītes, un magones, un margrietiņas, jasmīni, ceriņi. Kā man patīk smaržas.
Jo tuvāk nāk jūlijs, jo vairāk jūtu, ka, sasodīts, es taču negribu braukt tur. Bet vajag, džīš, kā vajag. No visa spēka vajag. Man ir bail, ka es nesatikšu viņu tādu, kādu jūtu šobrīd sevī. Viņu vai viņu? Tiec nu skaidrs, kuru dzimti.
Zini, ne skriešana, ne solārijs, ne došanās projām mašīnā, ne braukšana pa mežiem, ne jaunu lietu uzņemšanās nepalīdz, tikai uzliek jaunus pienākumus pret citiem. Kam tu dzīvo - sev vai tev? Sev vai tev. Normām pieņemtajām. Vai tas nav nedaudz aprobežoti?
Man laikam vajag jaunu tetovējumu.
Man laikam vajag pārgulēt. Nē, ne mīlēties. Pārgulēt. Man nav laika mīlestībai, jo man nav laika šķirties. Brīdī, kad es par kādu teikšu, ka man viņš patīk līdz mīlestībai, turpinājums sekos.
-
0 rakstair doma
- 17.5.09 19:52
- "Kā kāds var uzņemties atbildību par otra dzīvi, nedzīvi, trako vai mierīgo, un nevienam nevajadzīgo gadu kopumu? Ar kādām, kura piešķirtām, tiesībām "viens" var dāvāt granītā kaltu gadaskaitli "otram"?
Kam Tu lem? Kam atdod? Kam nodod eritrocītu skaitus un leikocītu mutuļus? Kam dāvā sirds ritmisko saraušanos un plaušu pūslīšu izplešanos? Par kādu cenu pārdod acu zibšņus un lūpu vēlmi vēlmi spriest pār seju? Cik Tev dod par nagu galiem, par gavaskausiem? Kas Tev maksā par muskuļa neizrunāto skaņu?
Vai valdību jukumā, matu griezumu dažādībā, slimības rakstu vēsturē un gadalaiku sacīkstēs Tu piedosi sev, ka nekad vairs pa ielu, bāli tumšo laternu gaismu, neies cilvēks ar smaidu?"
Es varētu kādu šobrīd nogalināt par viņa vārdiem, taču esmu gatava mirt par viņa tiesībām šos vārdus teikt.
Ir tā, ka mīlas dēka šajā dzīves posmā man ir tikpat nepieciešama kā vēža audzējs lūpā. Bet skumji ir tas, ka man šobrīd neinteresē, kas man ir nepieciešams, bet gan ko es gribu.
-
Šo ierakstu nevar komentēt.
- 16.5.09 21:48
- absurds ir tad, kad tu četr-lapju ceriņos meklē piec-lapju ceriņu, bet piec-lapju ceriņos meklē četr-lapju ceriņu.
-
0 rakstair doma
- 16.5.09 00:53
- es tiešām ienīstu un no visas sirds necienu neattīstītus liekuļus un dirsējus.
Paldies.
-
Šo ierakstu nevar komentēt.
- par lietām
- 14.5.09 21:39
- man ir ļoti bail no tā, kas notiks.
Izrādās, ka tēta bērēs es esmu bļāvusi, ka tas nav tētis un gāju prom uz upi.
Tas bija vienīgais mammas apziņas brīdis, bet vienīgais mans brīdis, ko es neatceros.
vispār, jā, ir skumji, bet skumjas ir skaistas.
-
Šo ierakstu nevar komentēt.