17. Maijs 2009

• 17.5.09 19:52
• "Kā kāds var uzņemties atbildību par otra dzīvi, nedzīvi, trako vai mierīgo, un nevienam nevajadzīgo gadu kopumu? Ar kādām, kura piešķirtām, tiesībām "viens" var dāvāt granītā kaltu gadaskaitli "otram"?
  Kam Tu lem? Kam atdod? Kam nodod eritrocītu skaitus un leikocītu mutuļus? Kam dāvā sirds ritmisko saraušanos un plaušu pūslīšu izplešanos? Par kādu cenu pārdod acu zibšņus un lūpu vēlmi vēlmi spriest pār seju? Cik Tev dod par nagu galiem, par gavaskausiem? Kas Tev maksā par muskuļa neizrunāto skaņu?
  
  Vai valdību jukumā, matu griezumu dažādībā, slimības rakstu vēsturē un gadalaiku sacīkstēs Tu piedosi sev, ka nekad vairs pa ielu, bāli tumšo laternu gaismu, neies cilvēks ar smaidu?"
  
  Es varētu kādu šobrīd nogalināt par viņa vārdiem, taču esmu gatava mirt par viņa tiesībām šos vārdus teikt.
  
  Ir tā, ka mīlas dēka šajā dzīves posmā man ir tikpat nepieciešama kā vēža audzējs lūpā. Bet skumji ir tas, ka man šobrīd neinteresē, kas man ir nepieciešams, bet gan ko es gribu.
• Šo ierakstu nevar komentēt.