20. Aprīlis 2009

• 7 neizlasītas vēstules
• 20.4.09 22:39
• "Es katru rītu kaudzēm vēstuļu saņemu
  Bet tās nav tās labākās
  Un tās nevar būt'i labākās
  Jo starp tām nav tavējās"
  
  Un, pie velna, jā. Man nepatīk saņemt vēstules no citiem. Nepatīk. Es vienmēr ceru, ka tur būs tā. Nav. Kā vienmēr. Ja vienmēr nav, vai kādreiz būs? Ja kādreiz bija, vai tagad būs? Ja vienmēr nav, vai vispār vajag cerēt vairs, ja cerība nav?
  
  Mēs pa žizņi esam pieraduši bloķēt, teikt nē. Veidojot sadzīvi, mēs vairs nejūtam, kad būtu jāakceptē, jo viss tiek noraidīts. Ai, nu ko tad es; ai, nu es pats; nē, nu to jau gan nē utt utjpr. Drausmīgi negatīvi. Jāmācās dzīvot no jauna. No "jā". No tā, kā mainīsies viss, ja tu pirmo reizi pateiksi "nē" vietā "jā". Jāatradinās no pieraduma būt negatīviem, ne? Tā ir labāk.
  
  Ir jātiek galā. Ir jāpabeidz izlaiduma albuma lieta. Pirmo reizi mūžā viena pati veidoju. Pirmo reizi mūžā visas samazgas, ko spļaus ārā pēc izlaiduma nāks tikai pār mani. Visam jābūt perfekti, bet man bail, jo nekad nav perfekti.
  
  Un ir beidzot jāatrod impro. mūzikas spēlmanis.
  
  Vajag, vajag, vajag, vajag. Es atgriežos bērnībā tikai šoreiz ar citām prasībām.
• Mūzika: Switchfoot - You
• Šo ierakstu nevar komentēt.