Es saprotu, ka esmu vienīgā, kas šajās dienās izejot arā, aiztur elpu nevis no aukstuma, bet no sajūsmas un baudas. Es nesalstu, es laistos un spīdu, mans organisms izstrādā līksmības hormonus. Neatceros, kad esmu jutusies tik dzīva un vesela.
Mājās klausāmies īru (tipa tavo) mūziku, visaktīvākā lēkāšana ar rūtotiem plediem notiek pie šīm megairišpopsas:
un Shipping up to Boston - The Dropkick Murphys
http://www.youtube.com/watch?v=TE6gB2_Xuwo&feature=related No manas mīļakās filmas "The Departed"
The Dubliners - Rocky Road to Dublin
http://www.youtube.com/watch?v=C1W8KKPmlm4&feature=related No Šerloka Holmsa
Un protams pie visām mājās esošām, iekratajam dziesmām, jo neba pirmo dienu slimi.
Naktīs, kad palieku viena, lasu pie mazas gaismiņs, kā par brīnumu iepriekš novārtā atstāto "Smillas jaunkundzes sniegas sajūtu".
mums gan te mazaak graadu nekaa jums.