noranora's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are 14 journal entries, after skipping by the 60 most recent ones recorded in
noranora's LiveJournal:
[ Next 20 >> ]
| Wednesday, December 4th, 2013 | | 9:54 am |
Jā, jā. Kad pats sev esi iestāstījis, ka audzini raksturu un „melnajiem caurumiem” vari droši skatīties acīs – tipa „la, la, la – aizgāju Aptieku uz vienu dzērienu un laicīgi aizgāju mājās”, tad izrādās „melnais caurums” – ar „davaj paņemam vēl pudeli prosecco”, uzglūn no vietas, kur tev likās „melno caurumu” nav. Uzskatu par savu pilsonisko pienākumu jūs brīdināt – tas ir Kaņepes kultūras centrs, tur ir ļoti jāuzmanās, … pat otrdienā. Vēl man nostiprinājusies pārliecība, ka ir personāži, kas eksistē tikai tur, reālajā dzīvē viņu nav. Gaišā dienas laikā, skaidrā un uz ielas tu nekad viņus nesatiksi, bet kā aizej uz Kaņepi – skat, klāt ir. | | Tuesday, December 3rd, 2013 | | 3:34 pm |
Tā nu ir sanācis, ka saistībā ar lielajām radio NABA pārmaiņām esmu parakstījusies uz īslaicīgu atgriešanos radio ēterā jeb pop-up raidījumu, kas kopumā līdz gada beigām izskanēs 4 reizes. Pirmais uznāciens jau bija 1. decembrī, NABAs 11. jubilejas ēterā. Otrais būs šovakar – 3. decembrī. Raidījuma īpašā viešņa būs Laura „rasbainieks” Ziemele, un tādā salikumā jūs diez vai jebkad kaut ko vēl dzirdēsiet radio viļņos. Spēlēsim Sirkes 97. gada ierakstus, noteikti būs vēl kaut kāds ekskļuzivs (Laura solīja), parunāsim par rokenrolu, festivāliem, Latvijas unģiku, deviņdesmitajiem un nelegālu radio klausīšanos.
Tā teikt, palieciet kopā ar mums, pagrieziet skaļāk un dieva dēļ nedziediet līdzi. | | Monday, December 2nd, 2013 | | 12:13 am |
Piektdiena
Piektdien, kamēr jūs tur visi gājāt uz Gaujartu un Totaldobži un kur tur vēl, es, piemēram, gāju uz grupas Instrumenti koncertu. Lai kā jūs šajā brīdī riebumā novērstos, es teikšu, ka bija diezgan ok, galvenokārt nevainojamās kvalitātes dēļ. Skaidrs, ka akadēmiski izglītoti jauni cilvēki ar labu humora izjūtu var sarīkot itin patīkamu priekšnesumu, pat tad, ja lielāko daļu koncertu pavadi, kā tādā jautrā krustvārdu mīklā – a rekur dziesma, kas izklausās pēc Muse, a rekur – kas pēc Nine Inch Nails, a rekur vēl Billijs Aidols.
Bet par visu pēc kārtas.
Iesildītāji, lai, kas tie bija, un tie nebija mazie, smukie Kaupera dēlēni, bija pilnīgas šausmas. Visdebīlākās sintezatoru skaņas un caur deviņām pakaļām izlaista balss, kā tādai Šērai vecumdienās. Dziedājā (ja to pārgalvīgi var saukt par dziedāšanu) džeks, kas sēdēja pie bungām, fonā bija puikas ar sintezatoriem vismaz 4 kopā un starp tiem čalis, kas pozeja ar ģitāru, bet man šķiet, ka to es nemaz nedzirdēju. Īpašā priekšnesuma rozīnīte bija domāts čalis, kurš visu laiku turēja rokās spoguļbumbu un ar to grozījās.
Vispār padomāju kaut ko par pagrimušajiem 20gadniekiem, bet tad čalis, kas tipa bija galvenais, sāka stāstīt, kā viņš vienā klasē ar Šipsiju mācījies un kā abi esot bezmaz dvēseļu radinieki un kāds gods tagad viņu iesildīt, un cik vispār šausmīgi žēl, ka nav varējis atbraukt ar savu Amerikas sastāvu, kur viņš nule esot sācis savu, ne vairāk un ne mazāk – solokarjeru. Tad viņš pateicās LV sastāvam, arī ģitāristam Emīlam Dreiblatam (wtf? Pa gabalu arī sāka izskatīties pēc Dreiblata, kurš drusku novājējis un ietinies eglīšu virtenē), un es vispās neko vairāk nesapratu.
Fonā visām tam sintētiskajam nezinakm gāja visādi retro video (stilīgi), tai skaitā “Labvakar” intervija ar Rača sievu, uzreiz pēc titula Miss Rīga 88 un vāverādu kažoka saņemšanas (Kāds vēl atcerās šo raidījumu, vai nē?) Nu tāda tā kā LV versija “She's a model and she's looking good”.
Vēl mums Instrumentu laikā aiz muguras stāvēja pusaudžu bariņš ar visiem šitiem “bāc, ku forši, kādas emocijas.” “Ak, dievs cik foršs moments, tūlīt būs bilde instagramā”. Bija ņirdzīgi, bet beigās sāka krist uz nerviem. It īpaši, kad skuķi sāka apspriest potenciālos precību plānus, es pat īsti nesapratu ar kuru – Šipsiju vai Reinsiju. Protams, ka mutes bija ciet, kad uz skatuves kāpa koncerta īpašie viesi, grupa “Pērkons”, kas laikam bija patiesākais mirklis visā koncerta laikā. Un tik sirsnīgs tēvi'n dēli apskaviens bija abiem Sējieniem un Kulakovs pat bija diezgan skaidrā.
Visādi citādi bija smuki, ...nopietni! | | Wednesday, October 23rd, 2013 | | 3:12 pm |
| | Tuesday, October 22nd, 2013 | | 10:18 am |
Paaudžu konflikts jeb saruna redakcijā
Kolēģe: Kas tev tā par franču erotisko filmu mūziku tur skan?
Es: Tas, pie velna, ir Leonards Koens | | Wednesday, October 16th, 2013 | | 11:15 pm |
| | 2:34 pm |
| | Thursday, October 3rd, 2013 | | 11:30 am |
Īstais laiks iet uz teātri
Kādi krosiņi, kādas diētas un pareiza ēšana! Dabū tik vienu kārtīgu rudens tešamo, i vēderperese būs, i pāris kilo nost. | | Monday, September 16th, 2013 | | 1:36 am |
par brīvdienām! Kā jums te pieņemta darīt? Atskaitīties par brīvdienās paveikto? OK, krāmēju malku, dažus bluķēnus pat pati pārskaldīju. Nolasīju tomātus un izspiedu 65 litrus ābolu sulas. Pārbraucu Rīgā un nāca izmisīgā atskārsme par "Rudentiņš bagāts vīrs", pazīstams arī kā "rudens sūds", objekta steidzamību skolas izstādei. (Tas jelkad mainīsies? Tas rada tikai nevajadzīgu spriedzi ģimenē, nevis saliedētību). Tad pabeidzu rakstu, par kura nepieciešamību arī atcerējos gandrīz pēdējā brīdī. Nu viss nodarīts. Bet tagad kaut kas patiešām jauks no lieliskā vēsturnieku pasniedzēja profesora Harija Tumana bloga! Man arī pie viņa bija antīkās vēstures lekcijas, un vīns, hetēras utt arī toreiz viņam tīri labi patika, bet gods kam gods - savu humora izjūtu, tāpat kā pētnieciskos darbus viņš ir brīnišķīgi izkopis. http://blogi.lu.lv/harijs/2012/11/14/vemjoss-puisis/ | | Tuesday, September 3rd, 2013 | | 3:49 pm |
| | Wednesday, August 21st, 2013 | | 11:16 pm |
| | Tuesday, August 20th, 2013 | | 2:35 pm |
Es tomēr neizmantošu iespēju paklusēt!
“Survival Kit 5” ietvaros līdz 14. septembrim notiks virkne diskursīvu notikumu – radošās darbnīcas, simpozijs, diskusija, intervence “Occupy Sarkandaugava”, kuru laikā mākslinieki, kuratori, mākslas institūciju pārstāvji un aktīvisti inscenēs, analizēs, pētīs un prezentēs dažādas marginālo pozīciju stratēģijas un taktikas.
Nu kas tas ir, nu kas tas ir,(cenzēts)? | | 12:18 am |
Par Tautas grāmatplauktu
Rīt piedalīšos akcijā Tautas grāmatplaukts. It kā līdz šim izturējos cieņpilni, tomēr tādā personiskā līmenī vieglprātīgi pret šo akciju. Tāpēc, iespējams, nesen noskatītās izrādes (joprojām jocīgi to saukt par izrādi) “Klusais sējums” ietekmē, biju spiesta piedomāt par saviem lasīšanas paradumiem, gan literatūras izvēli, gan grāmatu, ko es no sirds gribētu atstāt Tautas grāmatplauktā.
Ir bijis laiks , kad lasīju daudz, laiks, kad lasīju ļoti daudz un visu kas nāca priekšā un par to kā tagad iet – ar izklupieniem un bremzēšanu. Bērnu literatūra vakaros, tiek ieskaitīta tikai daļēji. Piemēram, jau gandrīz gadu lasu un nevaru vien pabeigt Orana Pamuka romānu “Sniegs”, ko ieteica izlasīt pēc brauciena uz Stambulu. Grāmata ir ļoti spēcīga, cilvēciski saprotama un sveša reizē, savā ziņā eksotiska un arī daudz ko skaidrojoša. Tomēr ne nogurušiem prātiem darbdienu vakaros. Un, ja vēl sanāk lasīt ar gariem pārtraukumiem un allaž pašķirot kādas nodaļas atpakaļ.... Paralēli lasu arī grāmatu, ko šovasar vārdadienā uzdāvināja kolēģi, par Hemingveja pirmo sievu Hadliju un abu Parīzes periodu. Tāds vasaras romāniņš. Bet no turienes nāk visi šitie “Piedzersimies un līksmosim!” “Piedzersimiem un viss kļūs jautrāk!” Milzīgs kauns teikt, bet no paša Hemingveja laikam neesmu lasījusi neko. Esmu redzējusi vismaz divas filmas par viņu un viņa darbu ekranizācijas, bet lasījusi - lūk nē. Laikam tāpēc, ka mājās bija Hemingveja grāmatas krievu valodā un man daiļliteratūras lasīšanai svešvalodās vienmēr ir trūcis pacietības.
Bet par Tautas grāmatplauktu... Režisors un Tautas grāmatplaukta idejas autors Uģis Brikmanis man teica, ka pats likšot Aleksandra Čaka “Mūžības skartos”. Viņaprāt, tā esot jāizlasa visiem puikām, visiem vīriem. Bez šīs grāmatas nebūtu Latvijas, nebūtu barikāžu!
Savukārt man ir patikušas un aizrāvušas daudzas grāmatas, tomēr tādas, kas manā domāšanā un dzīves saprašanā radījušas fundamentālas izmaiņas, ir tikai dažas, turklāt, katra no sava “plauktiņa”. Un, ko rīt atstāt tajā Tautas grāmatplauktā?
Noteikti manā pasaules apjēgšanā pirmais visspēcīgākās literārais pārdzīvojums bija un joprojām ir M. Bulgakova “Meistars un Margarita”. Man ļoti paveicās, ka vidusskolā kā izvēles priekšmets tika piedāvāta krievu literatūra komplektā ar brīnišķīgu skolotāju. (Starp citu, tāpēc man arī Hermaņa Oņegina piezīmes nebija nekas traki pārsteidzošs). Grupā bijām labi, ja 10 cilvēki. Tā 12. klasē “Meistaru un Margaritu” rāvām cauri oriģinālvalodā, salīdzinājām ar O. Vācieša tulkojumu un urbām, diskutējām, rakām, analizējām. Katrā ziņa otru tik daudzslāņainu, ietilpīgu un jaudīgu darbu tā uzreiz grūti iedomāties.
Otra grāmata, kas arī tiek pārlapota ik pa laikam un nav zaudējusi savu spožumu manās acīs ir... Džeroma K Džeroma “Trīs vīri laivā”. Var teikt, ka mana humora izjūta ir lielā mērā augusi un balstīta šajā darbā. Un jūs jau zinat – šīs grāmatas skaistums nav meklējams literārajā stilā vai lietderīga izziņas materiāla bagātībā, bet gan tās vienkāršajā patiesīgumā.
No latviešu literatūras (ak, mūsu attiecības ar to tomēr ir tik sarežģītas), šķiet, ka Gunāra Janovska “Sōla”. Tas ir viens patiesības, latvietības un sūruma pilns darbs. “Jūsos nav dziļuma, nav naida, ne spīts, ne dusmu. Jūs visi vai arī laba daļa esat tādi mīksti vārguļi. Paraugskolnieki. Jūs latvieši esat visalabākie amerikāņi, vislabākie, angļi, vislabākie vācieši, jā – pat vislabākie krievi!” Baigi iesit, ne? Vēl no latviešu literatūras nevaru nepieminēt Raiņa lugu “Pūt, vējiņi!”. Vēl nesen skatījos filmu un domāju – uh, kas par kaislībām un tik skaista valoda. Nu, un protams, no paša krāšņā romantikas un ciešanu vecuma piemiņai – Klāva Elsberga dzeju. Bet varbūt Tautas grāmatplauktā ielikt savas paaudzes manifestu – Jāņa Joņeva “Jelgava 94”?
Vēl mani ļoti ir sajūsminājis Umbero Eko “Bodolīno”, bet to es gan no rokām ārā nelaidīšu – dārga, gudra, un laikam vairs arī nav nopērkama. Bet varbūt par prieku visiem vēstures un politoloģijas studentiem, šķirties no H. Kisindžera “Diplomātijas”?
Nu re, tagad vārds Tev, lasītāj! Padomā, ko Tu varētu ar savu ierakstu nākamajām paaudzēm atstāt Tautas grāmatplauktā! | | Thursday, August 15th, 2013 | | 11:36 pm |
Labvakar! Ar kārtīgu novēlošanos, bet pievienojos. Nu man ir Ciba, kā pieklājas! Man jau riktīgi vajadzēja vēl vienu laika zagli. Nesolu, ka es te vispār kaut ko rakstīšu..., it kā es par maz rakstītu tāpat! |
[ Next 20 >> ]
|