| 7:10p |
labvakar. ja man sevi būtu jāiztēlojas.. kad man sevi jāiztēlojas, jāapraksta, par sevi jārunā, es apmulstu. es nezinu, ko teikt. kas mani raksturo? studiju izvēle, brīvprātīgā darba pieredze, stopēšana, ballītes?
es pat parasti nemāku atbildēt uz tik vienkāršu jautājumu kā - kāda mūzika man patīk? vakar tāda, šodien tāda, pie tam kāda jēga teikt ko tādu,ko otrs nesapratīs vai nevajadzīgi spriedīs, tikai balstoties uz mūzikas gaumi. savus mūzikas līkločus es sāku ar latvijas radio 2 un mammas kasetēm. liela revolūcija notika ar ztv un atklājumu par european hit radio 6 klasē. bet tam ātri vien pievienojās draudzenes brāļa iemīļotais linkin park un citas tā laika roķīgās grupas, kuru gabalus varēja dabūt dc++. tad klausījos ko smagāku, sistēmu, vienlaicīgi iepazīstoties ar eminema daiļradi, kā arī , patiesībā, jebko, kas skanēja TV, radio vai kādam paziņam. un kopš tā laika manā mūzikas gaumē valdījis haoss jeb "viss,kas man labi izklausās", žanriem pilnīgi uzspļaujot. arī šobrīd nekas nav mainījies, tikai dziesmas galveno vērtību manās ausīs dod enerģīja. enerģija mūzikā, enerģija vārdos, emocijas mūzikā un vārdos. smaga mūzika gan manu sirdi vairs nesilda, to nomainījusi klusa mīlestība pret instumentālu, dažreiz pat orķestra un latvijas radio 3 veida mūziku. hip hops, tieši latviešu radītais ir vēl viena mana kaisle, kā arī nedaudz popa, un visādi forši gabali, kurus sažanrēt nepratīšu, jo nekad tā īsti par žanriem neko neesmu sapratusi. un tad, protams, horvātu un franču mūzika, kuras pie manis atnāk valodas mācīšanās nolūkos, bet bieži vien iepatīkas daudz vairāk. tāpat dažādas citu cilvēku mūzikas.. jo, tam, kas kustina dzīslas vienā sirdī, ir liela iespēja iekustināt arī citu siržu dzīslas.
pat, ja "Tu esi tas, ko Tu ēd", sanāk diezgan traki. īpaši kopš cīnos ar sevi dzīvnieku produktu un organiskas pārtikas sakarā..
man ir dirsā ar realitāti. es visu laiku sevi pieķeru esot tādā kā transā, kaut kur fantazējot.. varbūt tā ir kaut kāda iedzimta garīga problēma.
gribu kaut ko darī, kaut ko panākt, bet man nenāk mērķis. teorētiski es zinu - ja kaut ko gribu, tad panākšu, bet, ja neko negrib, nav ko panākt! labi, tagad līdz aprīlim man ir franču valoda, bet pat tam es baigi nemācos. geibu kaut ko tik aizraujošu, ka tikai par to spēju domāt, ka varu strādāt arī caurām naktīm lai to dabūtu. un nē, ne vīrieša sakarā!
vo, viena lieta, kas sev jāpiespiež, ir fitness. jo man sanāk, patīk un sajūta tiešām ir sasodīti laba! pie tam, tas ir labs veids kā ziemā šai dzīvoklī nenosalt.
nevar saprat, cik nopietni tas ir, ka nevaru padomāt. ka nav miera, ka nekam tā līdz galam nevar saņemties, ka nekas nav 100%!
varbūt es tikai perfekcionizēju.. itkā, skatoties atpakaļ, liekos sev tāda aktīva, avantūriska, izdarīga. bet cik ilgi var dzīvot uz saviem sen plūktajiem lauriem?
vai ir egoistiski par sevi tik daudz domāt un analizēt? bet kurš tad cits to darīs? gribās pie sevis strādāt, sevi analizēt, bet atkal problēma - nevar saprat, kad es fantazēju par pārmaiņām, un kad tiešām tās vajadzīgas. un kā pie tā nonākt! es tā gribu sev terapeitu, jau gadiem, kas manī paklausīsies un no tāda objektīvi-subjektīva viedokļa pateiks ,kas ta īsti nav riktīgi un uz kuru pusi iet.
atkal fantāzijas.
kaut gan - pēdējā laikā filmās un seriālos kļuvis aktuāls tāds teikums - iztēlojies, ka vari būt jebkas, vistrakākās idejas, pat ja Tu pats tam netici. un tad virzies uz to pusi. vo, es tā , piemēram, domāju par savu nākotni. ko ta es gribu, nu, tā ļoti spontāni un plaši? un man liekas,ka eju pareizā virzienā, kaut gan pagaidām neko precīzi vēl neredzu. un man besī,ka es nezinu kā sev palīdzēt, jo es nezinu, par ko es ņemos, jo es nesaprotu ko es nesaprotu.
bet jābeidz uz pozitīvas nots, jo tukši vārīties par dzīves jēgu var arī izlaist.
man patīk mana dzīve. man patīk, cik sarežģīta, cilvēku pilna, emociju un atmiņu pilna tā ir. man patīk, ka es vēl joprojām brīnos, satiekot jaunus cilvēkus, ka es turpinu iepazīt jau sen pazīstamo sev apkārt, un, es zinu, ka man neaptrūksies sapņi un,ka dzīvot man sanāks. un, takā visi domā katrs par savu dzīvi, esmu priecīga, ka tieši man ir iespēja domāt par tieši manu dzīvi!
par godīgumu |