noildzis' Journal
|
Thursday, September 29th, 2016 |
|
||
Vējš,klusi norauj lapas zariem, Pilniem saules zariem ,rauj tās nost, Gaiss smržo pēc trūdiem,kad pret zemi, Lapas sārtās trīcot krīt pēdējās. Tu spārdi lapas kā no skolas nākot, bet jau sirmums matos tavos, Dzīve tevi pārsteidza nesagatavotu, bet tu turies braši visā, Kas kā vējš tevī atmiņas rauj nost. |
||
|
|
||
Tevi izdrāst ka kuci gribas, Tevi sasiet ar saldumu, Karstu mēli iedegt lūpās, Kliegt,kliegt kaislīgi lamās, drāst,drāst kā kuci pret, visu kas pa rokai zudis, Lai var rīta stundā skatīties, Cik saldi bērna miegā, Nodrasta tu dusi, Liesmojošā mierā. |
||
|
noildzis' Journal
|