noildzis' Journal
|
Tuesday, September 30th, 2008 |
|
||||
Pusnaktī izkliegtie sapņi aizlido tumsā Kā lāsti pār ūdeņiem aiztraucas .. Pret mēnespusloku spokainās ēnās .. Tie aiznes sirds mieru tālu prom.. Vai zini cik smagas ir ilgas.. Par lodi,tās smagākas deniņos dun.. Kā kalēja kalvē kāds klauvē un zum. Tu zini,laiks dziedē rētas aizvien Zūd atmiņas ,paliek nojausmas skaistas Par bijušo neraud,to aizmirst aizvien Ja,labais par baltāku paliek tur viens.. Ko nespejām paši,to visums var vēl |
||||
|
noildzis' Journal
|