Pilnigs tukshums lai ari ara ir karsti un spid saule es shobrid jutu ledainu sastingumu un tumshu tukshumu savaa dziivee ir iestajies pilnigs panikus....

Shodien esmu depresivais laikam jau apkart ir negatīa aura... man shodien ir pārnjemis pārdzīvojums par cilvēku kārtējo stulbumu >> Černobiļas katastrofa...

Tas ir pizgets.....

K'apec pasaule ir netaisna???? T'a ir k'a rugtas, skaudras patiesibas s'eras p'ec ideala ... M'es izt'elojamies ide'alu un ko tas dara??? Kad esam tam pietuvinajushies tas njem un iekoz ar savu patiesibu un 'istenibu!!!!
T'ap'ec cilv'eki neesiet naivi un neticiet visam ko saka un uzmanieties jo musdienas galvenais ir vara, nauda un tikai reti cilveciba!!!

Pēdējā laika esmu sapratis dalu no lielās ES butibas trukumiem...man ir jāmācās klausities... es to daru(macos)... shodien pat pamaniju ka esmu iejutigs pret parejiem nevis tads kads biju > aukasts un ar visparinosho viedokli... par macišanos es sev pieshkirtu cukurinju, bet cukuriņu atņemtu par ilgo sapratnes stundu, kas bija vajadziga, lai es saprastu, ka muzigajai taisnibai nav jegas un ka tomer ir verts uzklausit...

Kā jau pirms svētku diena, visi kaut kur klīs apkārt un kaut kam riktējas...
Bet KO dara vecais dunduks - es ???
Es klīdu bezmērķigi pa ielām un gānijos par to cik cilvēki ir stulbi!!!
Pārnēkot mājās es noskatijos filmu "Legionārs" un tad atkal devos piesmakušajā pilsētā klīdu un domāju par sevi...!iespējams filma bija atstājusi uz mani iespaidu, bet es jau sen jutos pasaules nepienjemts...


Mani mocija galveno kārt trīs domas:
1. Vai man ir draugi kam var uzticeties un kas mani sapratis???
2. Kas es esmu vispar???
3. Un kur ir mana istā vieta un sūtība uz šīs sasodītās pasaules???

Secinājums radās tikai viens es neesmu sevi vēl atradis un vēl sevi meklēju un kas zin vai kādreis izdosies jel sastapt un palikt pie īstā un vienīgā es... Par draugiem es secināju tikai to ka paziņu ir daudz, labu draugu maz un Draugu nav vispār...

Esmu dziļi tuksnesī smilšu graudiņš kas teik stumdīts pa plašo pasuli bez noteiktas piederības...

...

Ka sanāca reiz man, rakstiju es vestuli. Sutiju to prom un gaidiju es atbildi, bet atbildes nebija...
Doma tikai viena, ko es tadu pateicu vai aizvainoju???
Ta nu es gaidiju.....

ES shodien piedalijos briesmiga lietā.....
Shobrid to nozelooju....
Ak kungs ko tek cilveks nedara ai garlaicibas....
shit...shit..shit...
Will be shit...

Skatijos es bildes par dazadam katastrofam un domaju vai tieshma ir tads augstaks speks, kas it ka par mums gada un noacu pie secinajuma ka nav...

Var but es kludos un ja ne???

Ja es kļūdos tad lūdzu izstāstiet man kur ir vai nav un kapec nav taisnibas , ja var ciest NEVAINIGI CILVEKI...

Pēc domam par un ap To es secināju ka Tā nav, jo nav solitās taisnibas...

Atkal ir miers un beidzot esmu izgulejies...
Pedejas 3 dienas bija diezgan apstraktas un satriecoshas, jo biju es Inchukalna kur notika seminārs man ta patika turienes ljaudis un pasniedzeji, ka bija smagi atgriesties "reālajā dzīvē"...
Bet nu ko tur vairs ir atkal skolas priekshvakars un rit jau atkal bus javergo un jacinas par atzimem....
Gribu dzivot uz mēnes, kur viss ir auksts un vientuļsh...

Ir tākā ieturēts neliels pārtraukums manās klab rakstibas gaitās! un nu atkal var kaut ko uzrakstit...
Sākumā kad sheit pieregistrējos biju dmājis ka sheit likshu savas betdas un pārdzivojumus bet tagad isti nav ko teikt..
aaaa.... vispār bēdas ir tikai nu tādas laicigas - paradi macibās bet nu...
Jāsmaida, jo rit tāpat bus sliktāk..

Kā var pateikt kadam augstkstavosham cilvekam, kas ir nepareizi un kas ir jamaina? Jā, protams iestāties par savu taisnību un cerēt, ka tas tiks uzklausits, bet ja šis cilveks atsakās klausities tevī? Parasti ikdienas saruna sākas ar stridu, kas rodas no neka un it ka par neko, kas savijās ar muļķigu izladēšanos uz sev "paklautajiem".
Ir tik grūti, kad divi konflikte ir Vēl grutāk but tam mazajam melnajam, kas visam vienmēr ir par vidu un kuru shādos stridos bida turp un shurp...

Kad es shaja itka no malas visa noraudzijos man par vaigu noslideja divas kartas asaras un tas tiesham nāca no sirdsdziljumiem un es vēlējos pateikt skalji pietiek, bet nespeju es tikai sturi sedeju un klausijos ka sagrus viss, kas kadreiz buvets un veidots...
Tas tiesham ir smagi un asaras izlauzas no iekshejas nesavaldibas, kas velājas but kaut kur taalu prom no visa, bet nespeja es biju iesprostots shajas chetras sienās....

Cilvēks, kuru es ļoti gribētu satikt un iepazit, ir … es pats.
Man liekas, ka būtu interesanti un noderigi paskatities uz sevi no malas kads es esmu un kads es biju un potams kads bushu tik gruti ir sevi vertet kur nu vel ieskatities sevi un atklat savas kludas...!

Kāpēc nevar tirgū, veikalā vai vienkārši super mega duper hipermārketā nopirkt paciņās sapakotu laiku? Es labprāt iegādātos kādas 20 minūtes, 1 stundu vai kādu citu laika vienību. Laika trūkums ir vienkārši neaprakstāms. :(

IR baigie shit.....

LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU, LŪDZU.

Vai kāds zin kurvar atrast info par Austrālijas un Kanādas saimniecību???

Ja zinat palīdziet LŪDZU!!!!

pLDIES..

Diena pēc šodienas ir pēdēja vaļošanās diena un tad atkal vergošana tai vellna iestādē - skolā...
Labi, ka šodien bija iespēja izrauties kaut cik pie dabas krūts un baudīt tās netvēramos skaistuma mirkļus ko tā man sniedza......

seko smaga nopūta.....


Es gribu būt vējš. kas glāsta pasauli...
Es ne gribu domāt par ikdienu....
Es gribu aizlidot un raudzīties vissā no malas.....

Mans gars iekšeji kliedz:"Ļauj man lidot..."

Saīsini savu sakāmo līdz punktam.
***
Gribas pateikt: Atsienies!, bet nav kam
***
Bezmaksas sieru dabū tikai otrā pele.
***
Dzive ir ka dāvana- liela kaste kurā tu dzīvo- meklē nākamo lietu pēc nākamās, bet gadas lietas kas tevi atsviez atpakal vai nogaslina tavu garigo es...
Garigais es ir pati svarigaka cilveka dalja kad tas ir nogalāts cilvēki censhaas to atdzivināt daziem tas izdodAS BET KAM TAS NEIZDODAS TAS ir miris un var sevi norakstit...

Sheit jau aiziet biki par drumu....
Te biski atslozdei....


1. Ieej uzlaikošanas kabīnē, bet pēc kāda laiciņa izbāz no tās galvu un sauc pārdevējam: "Ei, jūs! Te beidzies tualetes papīrs!"
2. Izlej tomātu sulu uz grīdas virzienā uz tualeti. Kad tev pieies klāt pārdevēja un vaicās, vai viņa var kā palīdzēt, sāc skaļi raudāt un kliedz: "Nu, lieciet mani visi mierā!"
3. Pagriez pret sevi vienu no novērošanas kamerām, skaties tajā kā spogulī un ar pirkstu urbini degunu.
4. Skatoties uz virtuves nažu komplektu, pajautā pārdevējai, kur šeit var nopirkt kaut ko nomierinošu.
5. Paņem 24 prezervatīvu iepakojumus un nemanot tos ieliec citu pircēju iepirkumu grozos.
6. Noslēpies aiz pakaramā, kur sakārtas drēbes, un, kad kāds apstājas, lai aplūkotu preci, čuksti: "Paņem mani! Paņem mani!"
7. Dzirdot lielveikalā paziņojumu pa skaļruni, krīti gar zemi un kliedz: "Ārprāts, atkal šīs balsis!"
8. Pie letes ar brīnumslotām sasit džema burciņu un pieprasi, lai pārdevējs nodemonstrē, kā darbojas viņa prece.
9. Iekāp iepirkumu ratos un skaļi sauc mammu.
10. Ej pa lielveikalu, aizdomīgi skaties un svilpo melodiju no mākslas filmas "Septiņpadsmit pavasara mirkļi".

Man ir jā atzīstas man ir izveidojusies atkarīb SC un no tevis...
Ik Minūti es ieskatos draugiem.lv vai neesi onlinaa, jo man gribās saturigu sarunu biedru kāpēc mūsdienās saturīgi un gudri cilvēki ir trukus.....?
Man prāts brēc pēc tevi kaut arī tas to nemaz nedrīkstētu darīt....
Trukumu prātam izraisa tas kad sarunājotie ar tevi man nav savtigu intereshu nav emociju ir tikai izpratne un loģika tachu sabruk pat tas...
Un tad roda tukšums un nepārvarama tieksme parunāt kē smēķetājam kas redz cigaretri bet nespēj to baudīt.....

Mani Pārnjem tukshumss..........

Mīlestība, ko ļaudis neredz, aug kā sūna uz vientuļas klints, ziemu un vasaru, mēnešiem, gadiem ilgi. Slēptas jūtas grauž kā mūžīgs, kluss ugunskurs, bez dūmiem un bez liesmas. Tikai tam, kas nes viņu krūtīs, sūrkst apdeguma brūces, bet neviens tās neredz un nevar dedzināt....

Kā jau liels saldumu mīlotājs es šodien biju iegājis veikalā un gribēju nopirkt ledenes....
Stāvot pie saldumu stenda es ievēroju kādu kundzīti ap gadiem 75, nabadzigi tērpru.
No malas man izskatijās ka ši kundzīte nav sevišķi turīga...
Viņa no plaukta paņēma "snikers" šokolādes batoniņu ilgi to pētija nopūtās un nolika to vietā....
Man palika tik žel šīs kundzītes, kas droši vien savas nabadzības dēļ šo batoninu nenopirka...
UN KUR TUR IR TAISNĪBA??????
CILVĒKI KAS VALSTI VADA VAR BRAUKT IZKLAIDĒTIES DAJEB KUR, BET nieka vienkāršās tautas pārstāvis pensionārs nevar atļauties sevi kaut biški palutināt nopērkot šo šokolādīti....

Lai arī kāds es patriots nbūt > > > Es cienu šo tautu un kultūru, bet ienīstu šo valsti un tās politiku....