Cilvēks, kuru es ļoti gribētu satikt un iepazit, ir … es pats.
Man liekas, ka būtu interesanti un noderigi paskatities uz sevi no malas kads es esmu un kads es biju un potams kads bushu tik gruti ir sevi vertet kur nu vel ieskatities sevi un atklat savas kludas...!

Kā var pateikt kadam augstkstavosham cilvekam, kas ir nepareizi un kas ir jamaina? Jā, protams iestāties par savu taisnību un cerēt, ka tas tiks uzklausits, bet ja šis cilveks atsakās klausities tevī? Parasti ikdienas saruna sākas ar stridu, kas rodas no neka un it ka par neko, kas savijās ar muļķigu izladēšanos uz sev "paklautajiem".
Ir tik grūti, kad divi konflikte ir Vēl grutāk but tam mazajam melnajam, kas visam vienmēr ir par vidu un kuru shādos stridos bida turp un shurp...

Kad es shaja itka no malas visa noraudzijos man par vaigu noslideja divas kartas asaras un tas tiesham nāca no sirdsdziljumiem un es vēlējos pateikt skalji pietiek, bet nespeju es tikai sturi sedeju un klausijos ka sagrus viss, kas kadreiz buvets un veidots...
Tas tiesham ir smagi un asaras izlauzas no iekshejas nesavaldibas, kas velājas but kaut kur taalu prom no visa, bet nespeja es biju iesprostots shajas chetras sienās....