noass' Journal

samīlē sevi un pasaule tev uzticēsies
Šodien ēkš tō čata padarīšanas izraisījās saruna par man tīkamu tēmu. Necik daudz tā nebija saruna kā vairāk mans monologs, jo pūlis atteicās komunicēt. Jautāju kādai meitenei (vairāk jau sievietei gados, iespējama pusmūža krīze, vīrs dzērājs un citi dzīves prieki) par to vai viņa mēdz sevi samīlēt. Ar to būtu jāsaprot masturbāciju. Nesaprotu tos kas kautrējas atbildēt, bet vēl vairāk riebjas tie kas melo. Pats Jēzus nosoda tos kas melo un par to nekaunās. Tad nu šajā gadījumā šī pusmūža sieviete man acīs skatoties saka, ka to nedarot vai vismaz neatceroties. Tas mani aizskāra. Līdz šim es šo sievieti tiku uzskatījis par savu domubiedri, personu ar kuru ietu izlūkos, viens par otru stāvētu, atdotu par viņu dzīvību. Viņas vārdi iedūrās kā nazis sirdī, katrs nākamais noliegums bija līdzvērtīgs šī naža urķēšanai. Lai arī saruna galā, nazis izņemts bet sāpe palikusi. Sen pierādīts fakts, ka masturbē visi, un jo vairāk tieši pusmūža sievietes ar vīriem - dzērājiem. Bet šī paša fakta noliegums ir apliecinājums tam, ka cilvēks melo un viņam nevar uzticēties. Paļauties nevar. Šis cilvēks ir sabiedrībai nelietderīgs. Patiesībā šī cilvēka nav, viņš mums vairs neeksistē. Tas sāp.