| [ |
mood |
| |
 silly |
] |
| [ |
music |
| |
Mark Knopfler - Postcards From Paraguay |
] |
Sakarā ar paaugstinātas braukšanas maksas noteikšanu Rīgas pilsētas sabiedriskajā transportā sākot no 1. februāra, sabiedrībā jau šobrīd valda zināms apjukums, kas, protams, ir saprotami un dabiski, tā, piemēram, kad nepilsone, sauksim viņu par J., pārvietojoties tramvajā, pievērsa man apjukuma pilnu sārto vaigu un, paraustījusi aiz avīzītes ārzemju ziņu lapas, taujāja jauno tarifu, es saskāros ar šo problēmu personīgi. Neba nu mani vadīja kādi iesīkstējuši principi, stereotipi, etniskais naids vai atriebes kāre septiņās paaudzēs, nē jel, gluži vienkārši ir svešvalodas, ko es lāgā nepārvaldu, tādēļ ņēmos J. izlīdzēt, kā nu protu. 'Divdesmit,' es teicu sev raksturīgā laipnībā. 'Тридцать?' J., iespējams, nesadzirdēja. 'Nē, divdesmit,' atkārtoju. 'Тридцать?' ''NĒ, DIVDESMIT!' es uz brīdi zaudēju savaldīšanos. J. klusējot ielūkojās savā adītajā sīknaudas zutenī, noskaitīja 30 santīmus un pasniedza konduktoram. Domājat, man bija jautri? Nē taču, es saskumu, jo mana cilvēkmīlestība un tolerance kārtējo reizi mani bija nostādījusi muļķes lomā.
|