| [ |
mood |
| |
 trauksme |
] |
| [ |
music |
| |
Franco De Vita - Tu De Que Vas |
] |
No rīta ieraudzījusi duļķaino dīķi ar miljardiem melno varžu bēbju, laiski lokāmies pa ūdens virsu, un stāvo krastu ar slidenajiem, gliemežu apsēstajiem akmens kāpšļiem, es nespēju noticēt, ka pēc karsēšanās pirtiņā es sajūsmā tiku tajā plunčājusies, man sametās baisi un radās neskaitāmi jautājumi par to, kas īsti notika iepriekšējā naktī. Nākas atzīt, ka ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) ievucis, riskējot ka viņas skaistās tēva mājas laukos tiks salauztas, ūdens samaitāts, labības lauki izmīdīti, pirts nodedzināta un lopiņi piesmieti, savu jubileju ir nosvinējusi godam un bez vērā ņemamiem ekscesiem. Esmu ieguvusi tikai vienu zilumu un nozaudējusi tikai vienu apģērba gabalu. Šorīt, kad pēc garās un trokšņainās nedēļas nogales beidzot esmu palikusi viena ar savām pārdomām, mani pārņēmusi nedefinējama trauksmes sajūta, sirsniņa sitas divtik straujāk, ir ļoti bail, un, lai gan saule nemitīgi cepina, man neizsakāmi salst. Turklāt uz veļas gludināmā dēļa stāv kaudze ar revolucionāru un arī dažu gudru cilvēku rakstiem, kas teju vai brēc tapt lasīti un konspektēti. Un man ir tikai divas dienas laika.
|