| What To Do |
[09 Jun 2006|10:52pm] |
| [ |
mood |
| |
 amused |
] |
| [ |
music |
| |
Bic Runga - Sway |
] |
Tā ir vispārzināma patiesība, ka manā konservatīvajā ģimenē autobraucējas tiek neieredzētas kā suga, un tiek uzskatīts, ka sievietēm autovadītāja apliecība ir nepieciešama tikpat ļoti, kā krabim trešā spīle, daudz veselīgāk kā nekā ir savu meitu pakļaut maniaku apsēstu sabiedrisko transportu briesmām, lai gūst dzīves rūdījumu un izcilas veiksmes gadījumā varbūt pat atrod kārtīgu vīru, advokātu vai ārstu, karājamies autobusa salonā pie ādas rokturiem vai pie kanāla Centrāltirgus pieturā kaut kur starp albatrosiem vējā līgojamies. Tāpēc nav brīnums, ka esmu analfabēts uz ceļa un vienīgās prasmes biju apguvusi 7 reizes triumfējot NFSU ar rozā krāsas Skylineru. Vakar gan ģimenes jaunākais vīrietis izrāva mani no pasažieru sēdekļa, apsēdināja pie stūres Smartam un deva stingru pavēli stūrēt uz tuvāko lokālu, nāves briesmas manā skatienā apslāpējot ar atrunu, ka tas esot gandrīz kā kompjūterspēlē. Auto patiesajam īpašniekam par to nevajadzētu uzzināt. Šodien man ļimst kājas, atgādinot par vakardienas kļūmīgo riteņtripu uz ezeru, ādu patīkami cepina saule, bet uz papēžiem jau min Ļeņins ar savu mūžīgo jautājumu ko darīt?, un mieru neliek seksuālā politika.
|
|