| Sabiedriskā Transporta Monologi |
[26 May 2006|05:40pm] |
| [ |
mood |
| |
 impressed |
] |
| [ |
music |
| |
Cabas - Tu Boca |
] |
Neskanēs pievilcīgi, bet, kad aizvakar pa ceļam uz lekciju pie sava dibengala sajutu ko nelāgi cietu, es sapratu, ka tā nav vis vadītāja vaina vai fizikas likumi, ka kāds pasažieris ir tik nestabils un līgojas arī pie sarkanās gaismas, neatlaidīgi atduroties pret mani pat tad, kad gandrīz biju jau uztraususies sēdošajiem cilvēkiem uz galvas. Sašūmējos un izkāpu pašā Maskačkas viducī, kur logos karājās voblas un bomži spēlēja kārtis pieturas nojumē un māja aizejošajiem 15. trolejbusiem. Savukārt vakar pie Essential mans milzu 41. braucamrīks pārstāja kustēties, kad no aizmugures to ar skaļu būkšķi taranēja auto ar daiļavu pie ruļļiem. Nācās atrauties no autoritātes un autonomijas konflikta un brist pāri būvdarbu joslai, piebrienot kurpes ar smiltīm, un soļot cauri parkam, atklājot, ka, bez neauglīgām stundām pie datora, skatiena ieurbta filozofu apcerējumos un parādu kalniem, vasaras sākumā eksistē arī pavisam cita pasaule - ziedošu ceriņu smarža, pieneņu paklāji un patīkama skaņa, ko rada rāmi pastaigas soļi. Un tad tas notika. Neticami, bet sabiedriskajā transportā Nr.22 pēc garas un grūtas dienas notika arī kas tāds, kas uz neilgu laiku pozitīvi mainīs manu ikdienu.
|
|