| [ |
mood |
| |
 niķīgs |
] |
| [ |
music |
| |
Marco Ferradini - Teorema |
] |
Kopš vien es sevi atceros te dzīvojam, aktieris Pēteris Liepiņš, tas spraunais vīrietis no tautsaimniecības raidījuma Mans būs mans, izmanto sabiedrisko transportu. Arī vakar mūsu ceļi krustojās, un es ievēroju, kā konduktore, blonda kundzīte gados, izmisīgi lūkoja uzsākt flirtu, viltīgi ieminoties, ka jau redzējusi viņu šodien braucam, kas, protams, bija netīri meli. Liela jau muiža, es daždien pa trīs lāgiem braukalēju, bet man neviens konduktors kanti nepiesit, ja nu vienīgi leģendārajā 15. trolejbusā kāds pusaugu kasierītis pirms nedēļas pajautāja, kas ir Markūze. Bet man jau kuro dienu prāts nenesas uz mācībām, tādēļ es atsakos piesārņot universitātes gaisu ar saviem nervozajiem fluīdiem un skaitu atsevišķi mušas un atsevišķi kotletes, nejaucot privāto dzīvi ar karjeru. Tik vien kā pietiek spēka vakarpusē ierasties seminārā, ar rozā flomāsteru uz lapas malas zīmēt rokās sadevušos ķinķēzus un saverkšķīt ārkārtīgi gudru ģīmi, kad Svece, runājot par feminismu, kontraktariānismu vai utilitārismu, saka 'Mums ir eksperti šajā jomā' un skatās manā un ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) dadyoo virzienā, jo auditorijā vēl atrodas vienīgi pedagogi, filologi, policisti vai vienkārši ķerti veģetārieši.
|