| [ |
mood |
| |
 angry |
] |
| [ |
music |
| |
Metallica - Die Die My Darling |
] |
Vienā rokā man piena kokteilis, kurš mazliet garšo pēc jūnija, otrā - 80. gadu vārdnīca ļoti nodriskātos oranžos vākos, padusē slikts garastāvoklis uz nākamajām 3 dienām, skan smeldzīga austrumu tradicionālā mūzika, pakrūtē svilst kā uz skārda jumta vasaras tveicē, un uz ekrāna acu priekšā kaut kāda distrofiķa savārstīts politisks apcerējums or something krievu valodā. Attēls monitorā laiku pa laikam nelāgi mirgo, man sāp acis, un es nikni ievelku pa galdu ar Jauno derību. No teksta nesaprotu ne vārda. Nolādētie mūki, Kirils un tas otrs, ar savu nelaimīgo slāvu alfabētu. Tajā 9.gs. viņi būtu varējuši izpriecāties ar sievietēm, nevis izdomāt visādas blēņas. Krievu valodā es protu vienīgi labi daudz lamuvārdus, un tos murminu tikai zem deguna, lai nesamaitātu tēlu. Ja mēģinu izteikties po russki, tad parasti tieku klaji izsmieta.
Dzīvē ir noticis tā, kā es paredzēju. Un dusmas kaitē skaistumam, dusmas liek man rīkoties tā, kā es patiesībā nevēlos rīkoties. Tādēļ jau piekto stundu es pavadu izmisīgos centienos novērst domas - mācības, kulinārija, pastaiga, grāmata, indiešu kino, pārģērbšanās, bižutērija un smaids savam spoguļattēlam. Cik nu vien ir iespējams smaidīt, ja seja pati saraucas kā ķīniešu vēdeklis.
|