| Vienu Karbonadu, Lūdzu |
[07 Oct 2005|11:40am] |
| [ |
mood |
| |
 happy |
] |
| [ |
music |
| |
Thievery Corporation - Facing East |
] |
Ak, šie nabaga cittautieši, grūti viņiem. Nesen manā piemājas veikalā pārdevējas (vēlāk gan viņas atlaida no darba) divatā patērēja alkoholu, jo pilnīgi oficiāli tur norisinājās ''Saņitara diena'' un veikals bija slēgts. Bet vēl vakar kādā ēdnīcā (nesauksim iestādes vārdā) bez stroganova, pupiņu salātiem un vistas kotletēm bija dabūjams arī ''karbonads''. Un tad vēl, protams, skaistumkopšanas salons, kur megapiedāvājums ''Vaksačija'' zaigojās skatlogā lieliem zelta burtiem uz vienas no lielākajām Rīgas ielām. Man šķiet, es drīz metīšu politiku pie malas.
Lai gan plaušās vēljoprojām dzeloņdrāšu kamols, šodienu es oficiāli pasludinu par savas slimošanas pēdējo dienu. Savādāk visādas likstas mani piemeklē, kad drudža plosītu es sevi izvelku no mājas. Rādu savu braukšanas mēnešbiļeti citiem pasažieriem, pastāvīgi aizmirstu vai sajaucu visus iespējamos PIN kodus un paroles, atļauju sevi apspiest un finansiāli izmantot, vakar, reibonī ejot uz universitāti, ar seju ieskrēju svinīgi plīvojošā sarkan-balt-sarkanā LR karogā un zaudēju līdzsvaru. Kā arī aizdomīgi bieži sevi pieķeru virtuvē neapzināti gatavojam ēst, bet naktīs rādās murgi par Beslanas bērniem.
|
|