| [ |
mood |
| |
transcendentāls |
] |
| [ |
music |
| |
The Phantom Of The Opera OST - Think Of Me |
] |
Siera bumbas, Zenona aforijas, cietumnieku dilemma, svešas kladītes un izrakstīšanās no sirds patikas. Visbeidzot nogurums ņēmis virsroku un es laiski uzņemu kofeīnu un klausos Operas Spoku svētā pacilātībā un domāju turpināt tādā garā vismaz 3 nākošās dienas. Jūs neko par mani nedzirdēsiet. Ja kāds jautā, kur palikusi tā tiklā dievgosniņa, tad dariet zināmu, ka mani ar varu aizvedis kāds tumšs spēks, kas atrodas aiz galīgās, empīriskās pasaules robežām.
Kārtējā saruna ar vīrieti. Es: ``Es varu tev stāstīt visu, kas ienāk man prātā ,bet tik un tā Tu nekad nezināsi visu.`` Viņš: ``Bez šaubām. Mums, vīriešiem, būtu jāiet skolā tikai dēļ jums, sievietēm, vien.`` ``? ? ?`` [ zināms mulsums] ``Sievietes ir kā Pandoras lāde. Ver vaļā un nezini, kas tur iekšā slēpjās. Izrādās - visas cilvēces nelaimes un sāpes,`` paskaidro primitīvais prātvēders. Mans kaķsievietes temperaments, protams, negrasījās pieļaut tik klaju gānīšanu un tad nu es izlaidu nagus, atiezu zobus un un metos cīņā, ugunis špļaudama. Ja sieviete ir Pandoras lāde, tad vīrietis ir tas neķītrais resgalis, kas to atver, pārkāpjot aizliegumu! Pārfrāzējot - grābstās kā mironis gar svecēm.
Bēdīgi. Ir cilvēki, kas izaug ne tikai no rāpulīšiem, ragaviņām, pirmajām augstpapēžu kurpēm un gumijas mētelīšiem ,bet arī no saviem labākajiem draugiem...
|