| [ |
mood |
| |
radošs jo radošs |
] |
| [ |
music |
| |
Don Henley - The Boys Of Summer |
] |
Tie dzird kā Alpos kūst sniegs un ``tik tik`` tek lejā pa klinšu sienām.... Viņi nav ne švītīgi dendiji, ne iedomīgi narcisi. Arī viņus vada mēģinājums turpināt eksistenci, turpināt izdzīvot viņu mērķis nav neko uzstājīgi pārveidot, lai pasaule kalpotu viņu interesēs. Bet izdzīvot tā, ka prieks. Prieks censties izdzīvot. Nosodījumu pelnījušas nevis būtnes, kas apdzīvo pasauli, bet pasaule pati. Par to, ka tā nespēj tikt līdzi cilvēku vēlmēm, baudām, izpriecām. Ar didaktiskām metodēm pasaule cenšas nodibināt hegemoniju starp mums. Starp viņiem. Radoša brīvība. Izvēles plašums. Vienots veselums.
Viņi šeit nedzīvo tikai ar fizisko ķermeni un neprojicē savu skatienu tikai vienā noteiktā trajektorijā. Uz augšu. Visticamāk, ka uz augšu. Viņi redz cauri sienām, kas tos nošķir no ārpasaules, jo siena ir tikai matērija. Izslēdz matēriju kā vienību. Nauda un vara tos interesē tikai kā glīts fons, uz kura uztriept savu gara lidojumu. Viņu mūza ir pati pasaule. Stereotipi, aizspriedumi kalpo iekuram, no kura pāri paliek tikai nedzīva dvaša.
Arī viņu soļi ir abstrakcija. Pasaule notrīc bijībā, cik sinhroni šīs būtnes iet ar to vienā solī. Ieiet pasaulē un sajūt to sevī. Viņi raugās uz pasauli tāpat kā tā raugās uz viņiem. Zināmā mērā tā ir nekaunīga atdarināšana.
Arī ar aizvērtām acīm tie piedalās pasaules dzīvē, viņu matos zied hibiski, acīs mirdz sniegs tumšās naktīs, un tie redz tālāk par tumsu, kas klāj viņu sideriska spīduma apmirdzētos plakstus. Šādā stadijā šīs būtnes neievēro tuvojamies sholastisko, bezjēdzīgo sajūtu, ka, pasaule cenšas pārvelt visu savu smagumu uz viņu pleciem. Melanholija ir viņu galvenais ierocis cīņā ar pasaules nedziedināmo vēlmi skrupulozi uzskaitīt un izcelt klupienus un neveiksmes. Melanholijā viņi gūst baudu. Viss, kas teorētiski spēj viņus iesviest frustrācijā, praksē izrādās pat svētīgs. Viņu sīkās nedienas un niecīgie fiasko atkāpjas nākošās pasaulei neizprotamās mistērijas priekšā.
Šīs būtnes nekad nav cietušas no neofobijas, drīzāk viss neiepazītais ir viņu dzīvības ūdens. Nav rutīnas.
Varbūt ir svarīgi kā viņi to panāk.
/Noamii/
|