|
Janvāris 20., 2009
nitachikita | 23:41 Gribēju pastāstīt, kā sēdēju lidostā - vēl pavisam nesen - 8.janvārī, gaidīju lēto reisu uz Frankfurti un skatījos ārā pa logu. Sniga. Balts un ledains. Un tad piepeši kaut kas mazs iedziedājās. Kur? Iekšā, pie mums, gaidošajiem. Putniņš. Sākumā tas likās tik nereāli, ka par iespējamāku pieļāvu domu, ka tas varētu būt lidostas jaunais mārketinga vai vēl kaut kāds triks. Putnu skaņas nervozajiem lēto reisu lidotājiem. bet nē, pēc brīža mazais dziedātājs parādījas man visā savā krāšņumā. Žēl, ka neatpazīstu putnu sugas. (P.S. putni.lv) Jāsaka, ka es laikam biju vienīgā, kas šo dziedāšanu pamanīju. Sajutos kā mazais bērns tajā multfilmā par Zvirbulēnu. Nu, kad viņš tēlo to elektronisko putniņu un tā jocīgi kustina kājiņas. Nu, vienvārdsakot, sēdēju es tālāk un priecājos. un vēroju man pretī sēdošo pusaugu zēnu, kas lasīja šausmu stāstus un itin nemaz nevēlējās kontaktēties ar savu vecmāmiņu, kas gribēja tikt lidmašīnā ātrāk nekā pēdējā. Vispār patīk man tās lidostas. daudz laika tur pavadīts.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |