|
|
|
Aprīlis 22., 2010
22:36
Es neapmeklēju māsas kapu, nebiju Monte Kristo, sastrīdējos ar Latvijas draugiem, pareizāk sakot, neatradu kopīgu valodu un saguru, saguru, saguru. Tāda lūk bilance divām Latvijā pavadītām nedēļām.
Toties izrādes bija labas, 21 stundu garšs brauciens atpakaļ uz Vāciju (kā mana draudzene teica -mājām) iedvesmojošs, atkal redzēšanās prieks arī neviltots.
Es nezinu, kur ir manas mājas. es nezinu, kurā valodā domāju.
Vai es nododu sevi, vai mainos, vai kļūstu vecāka.
|
22:40
Skumji man, skumji man, skumji man.
draugi ir, draugu nav. riebīgs es, riebīgs tu.
es nezinu, kur man kreisā roka, kur labā kāja. nejūtu mazo pirkstiņu. kafija auksta. sirds sāp un skumst.
tas ir tikai mirklis. un pēc tam...
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |