|
|
|
Aprīlis 28., 2009
17:50
Neskatoties uz to, ka man vienmēr ir sajūta, ka mans tēvs tā pa īstam nesaprot, ar ko es nodarbojos un vispār, ko šajā pasaulītē daru. Jāsaka, ka es diezgan bieži pati arī nē. Gribu viņam piezvanīt. Pēdējo reizi to darīju, kad biju tādos darbos līdz ausīm, ka pat laika elpot nebija. un tad es viņam piezvanīju un sagurusi šņukstēju klausulē. viņš neko nesaprata par darbiem, bet viņa balss mani nomierināja.
agrāk, kad pati vēl studēju akadēmijā, viņš man arī šad tad zvanīja, kad bija iedzēris. dažreiz viņš saka, ka no manis nāk laba enerģija. tas bija mana brālēna kāzās.
vispār ir tā, ka mans tēvs pārsvarā runā, kad ir iereibis. man liekas, ka viņš nav pieradis runāt. es nezinu, vai viņam ir bail. es tikai zinu, ka viņam nav labu draugu ar ko parunāt. visi vīrieši, kas viņam ir apkārt - lai sāktu runāt, pirms tam daudz iedzer.
|
17:55
Pēdējās naktis man sapņos nāk mana māsa. Vienu dienu es apjautu, ka vairs neatceros viņas balsi. arī sapņos to nedzirdu. bet man mājās Latvijā ir kasete ar veciem ierakstiem. nezinu, vai būtu tā jāskatās. es nezinu.
|
17:56
Laikam nē. un vispār - tik debīli, ka ir šīs modernās tehnoloģijas - visi tie video, audio, bļe. es nezinu, jo vairāk par to domāju, jo mazāk saprotu, ko ar to kaseti darīt. vairāk jau laikam ar to apziņu, ka viņas balss vēl joprojām kaut kur ieslodzīta stāv manā vecajā grāmatu plauktā. ja pirmās reizes to skatījos varētu pat teikt, mazohistisku iemeslu dēļ - lai skrāpētu sev vēl...laikam jāsaka, ka tas noteikti ir atkatīgs no attieksmes. ja es nejustos vainīga, vai arī, ja es nejustos dusmīga, vai arī, ja es zinātu, ka viņai iet labi - varētu šos kadrus skatīties kā atgādinājumu, kā melanholisku materiālu par skaistajiem labajiem laikiem. tagad tas ir atgādinājums tam, ko es domāju - tam nav nekāda sakara ar viņu.
bet es atceros, kā viņa izskatās, es nekad nedomāju par to, kā viņa izskatītos tagad.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |