|
|
|
Marts 31., 2009
21:55
Vobšem tā - jau otro dienu kārtoju attiecības ar draudzeni. Senu. Un tagad viņa londonā, es ciemā Vācijā. un tad - es nebiju patīkama londonā, viņai tur arī vientuļi dažreiz - atšķieba man e-pastu, ka es slikta, domāju tikai par sevi utt.
bēdīgi ir tas, ka es pretī - tu arī nekāda labā. tu mani nerespektē tādu, kāda es esmu. Viņa man pretī - es esot ieciklējusies ciešanās. es pret - jā, man nomira māsa, starp citu. viņa man pretī - es esmu queen of pain. es pretī, vai man par to jājūtas vainīgai. atbilde - jā, jo citiem arī problēmas. nu tas tā - viss šis stāsts ir gandrīz desmit gadu vecs. bet es tik pa ciešanām savām, viņa pa savām. un beigās - mēs sveši.
un žēl. vismaz man. es tāda mīkstsirde. viņa tā konkrētāk - tobiš, nav mums nekā kopīga, nevari mani izklaidēt - čau. a es tik sņukstu par savu grūto dzīvi un ik pa brīdim iepīkstu - vai ta draugi nav tam domāti, lai palīdzētu?
nu vispār sviests. sajutos tik debīla. tāda cietēja mona lisa. ķipa, neesmu pietiekami funny - nu tad tu man ar savu piņkšķēšanu neesi vajadziiga. atzinos, ka man bija anoreksija agraak. uz ko atbilde - ko tad tu gribēji, lai es uzminu, ka tev bija anoreksija. a ko es gaidīju? ak dies mīļā - cik briesmīgi, kā lai tev palīdz? nē. tik stulba un sevī ieciklējusies neesmu. bet gaidīju no draudzenes kaut ko līdzīgu šādam tekstam. bļa, žēl, ka tā tev bija. žēl, ka tā arī nesaņēmies ar mani par to parunāt. varbūt kādreiz parunāsim. bet nē - man atnāk atbilde - pati vainīga, ka nerunāji, tev jau kaut kāda klape - es tev neesmu nekāds doktors.
nu bļe - es nezinu vairs, kas ir draudzība. šī laikam jau nu točna. es nezinu - vēl aizvien ķeros pie vecajiem draugiem, jo liekas, ka tā daļa no manis.
bet bēdīgākais - ka tik daudz kas tā arī nekad netiek izrunāts.
es esmu tik dusmīga par to, ka cilvēki tik ļoti visu pārprot un interpretē pēc savas atmiņas (loģiski, protams). bet man gribas citreiz tādu universālo atmiņu - nu, man liekas, ka tu man nepateici, vai izdarīji tā. patiesībā tu to atceries tā, jo biji dusmīgs uz to cilvēku. ai nu marasms.
man vienkārši ir skumji.
|
22:10
nu labi, es slikta. nu labi, es tāda un šitāda. bet kur klusums. kur dziedējošais klusums un sapratne.
es egoiste, es tāda un tāda.
mans iekšējais dialogs.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |