nipso

Kas to būtu domājis, ka iemācīties dzīvot tikai sev, ir tik grūti.

Par ko tas viss ir pārvērties!
Par ko tas viss ir pārvērties?
Varbūt nav pārvērties nemaz, tikai tagad sāku to pamanīt.

Nācām viens otram pretī. Pagājām garām.
Turīgs būsi - nepazinu!
Vai kļūsim bagātāki, viens otru aizmirstot?

Tu man saki, ka tas viss ir muļķības, nav nekā īsta, nekā noturīga, es tik vien kā ziloņpūtēja.
Tad viņi lēni paceļas virs namu jumtiem, apaļi, caurspīdīgi, un, smieklīgi īsās kājeles tirinādami, aizslīd līdz apvārsnim.
Un pārsprāgst.
Uzpūsto ziloņu salūts.
Es tikmēr iemērcu salmiņu pati savās rētas, ievelku, pūšu un pūšu.

ja nav iespējas apgriezt matus, bet ļoti gribas kaut ko izmainīt, var nedaudz paciesties un veikt vismaz epilāciju.

Mums pieder tik, cik mēs atdodam viens otram.

Gribu pavasara kedas! Un pavasari, kas atnāk kedās! Ziemas zābaki ir pārāk smagi - velk pie zemes un visa nepatīkamā. Nokratīt visu, visu nost!

Brīžam liekas, ka tiecos pēc visa, kas nav mana dzīve. Pēc visa, kas nav paredzēts man. Brīžam notveru, atkal izslīd. Krāsainu stafetes karodziņu vilinājums. Kā tu sev aizliegsi gribēt?

Mēness norasojis šovakar, pavisam blāvs un tāls. Lai kāds arī nogurums, jo tuvāk mājām, jo lielākus lokus metu. Nebaidītos pusceļā aizmigt, ietu vēl un vēl. Tāds miers - kumelīšu tēja uz balkona, tā tas vakars garšo.

Man pašlaik ļoti negribas dzīvot. Ne jau tā, ka GrieZZzt VēnaZZz. Tikai kādu laiku ļoti, ļoti negribas to darīt. Nāk pavasaris un ziemas miega gulētāji drīz celsies augšā. Es varētu būt pavasara hibernatore.

Man brīžiem tā gribas, lai Tu būtu izdarījis, ko tādu, ko es spētu Tev piedot.

Esmu tikai čaula, trausla čaumala, iekšpusē - pelēka migla, mākonis, kas arvien izplešas. Es zinu, tas pāries. Varbūt ne gluži sadzīs. Bet līdz tam vēl būs tik daudzi negribami rīti, tik daudz fiziskas nespējas būt. Nespēja pieskarties lietām, nepēja pieskarties atmiņām - viss aplipis ar kaut ko šķebīgu un netīru.

Un tad, kad tev šķiet, ka esi to otru iepazinis, ka esi pielaidis klāt, atvēris visas restes iekšpus aizslēgtajam būrītim, esi parādījis visu, kas maigs, kas saudzējams - taisni tad.

Es tik daudz ko esmu sev parādā.
Un galvenokārt - būt sev.