Sad is so much better than dead

March 30th, 2014

02:26 am - Quess who`s back!

Well.

Atdevu gredzenu.
Atradu upuri.
Sāku skriet.
Rīt sākšu vēl vingrot.
Kleptomānija ir asinīs un tā tiek pārmantota- būs jāpiedomā nākotnē un mazai jāaudzina laukā.

Vasara pienāks nemanot un mazais jau rāpos. Ko pie velna darīšu es. Noteikti jau atkopšos no sesijas negulētām naktīm.

Ieraudzīju Rīgas Tintes vārdu. Ehh cik sen es tur pēdējo reiz biju.

Zin es par daudz sapņoju un par maz daru. Bet to mainīt ir sasodīti grūti. Katru vakaru aizmiegu domājot, ka rīt būs savādāk, bet neko jau nemainu. Stulbi.

Eiforija mirkļos, kad nāsīs iecērtas siltu asiņu smarža un zem rokām pulsē dzīvība. Nē neiet nekas automātiksi, bet ar tādu mieru iekšā.

Un veci ieradumi reizēm ierodas ciemos, pat nemanot. Neciešs neviens tik es un tad brīdis, bet elpas.

Un šobrīd Filips Kirkorovs.

Es centīšos nepazust. Tik reizēm atgriezties, lai varētu gulēt naktī zālē un runāt par visu un ļaut smadzenēm sajukt un lēnām visu sakārtot. Paldies.
Powered by Sviesta Ciba