03:09 am - Un tie retie brīži, kad esi viens un tukšsKāpēc tā notiek tikai naktīs. Sēdi ar kādu klusu dziesmu un skatienu sienā. Un tad īsti nezinu vai gribas smaidīt vai raudāt.Kāpēc gan manī ir tik liela nepatika pret cilvēkiem un tomēr spogulī es skatos ar baudu? Un no kurienes esmu izrakusi tik lielu grāvi ap sevi un uzcēlusi sienu? Kurā brīdī uzradās tas egoistiskais smaids un riebeklīgums, pasaku vērpšana un faktu grozīšana. Un vienalga es jūtos tik bezizmēra lepna par sevi. Izdevies ir savest dzīvi kārtībā, bet ne rāmjos. Mana to do list ik dienu papildinās ar jaunām domām un check list arī ir diezgan spēcīga. Nez vai būtu sērijveida slepkava, bet tās domas par katru otro un to cik ļoti mani kkas tracina ir gana labas. No kādreizējās- sakam visu ko gribam un taisam scēnas ar visiem esam tikuši līdz nerunājam vispār. |